Academic Centre
Vērojot to, kas notiek pasaulē, kā attīstās zinātne un tehnoloģijas, varam vērot to, ka aizvien lielāku popularitāti iegūst sausie tīrīšanas līdzekļi. “Sausajam tīrīšanas līdzeklim tiek pievienots ūdens, kurš balstās uz emulsijas bāzes,” atklāja O. Mutere.
Projekts “Videi draudzīgu virsmu kopšanas līdzekļu kompozīcijas izstrāde un izmantošanas iespēju izpēte” (Nr.2DP/2.1.1.1.0./14/APIA/VIAA/016), apvieno pētniekus no dažādām LU struktūrvienībām – pārstāvēta Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu (ĢZZ) fakultāte, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmijas fakultāte (ĶF). Pētījuma iniciators ir uzņēmējs Andrejs Širokovs, OU “Intelligent Corporation” valdes priekšsēdētājs.
Projekta mērķis, kā to formulē projekta zinātniskais vadītājs, Dr. habil ķīm. profesors Māris Kļaviņš, ir izstrādāt auto kopšanas līdzekļus, kas būtu videi draudzīgi. “Projekts risināja arī zinātnei svarīgus uzdevumus, respektīvi, ne tikai pētīt, bet arī iegūt ko tādu, kas ir vajadzīgs un saprotams ikvienam,” turpināja M. Kļaviņš. Māris Kļaviņš šajā projektā pārstāv arī LU ĢZZF.
Ar vienu no projekta iesaistītajiem pētniekiem tiekos jaunuzceltajā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā. Ieejot kabinetā var noprast, kādas nozares pētniece viņa ir. Olga Mutere vēl pirms intervijas steidz piepildīt barotnes ar oranžu vielu, lai tās neizžūtu. Telpa neliela, bet arī tādā ir iekārtota atpūtas telpa, no kuras paveras burvīgs skats gan uz veco Torņakalna baznīcu, gan arī uz tuvāko apkārtni.
No rasējumiem pie jau gataviem rezultātiem
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece Olga Mutere norādīja uz to, ka pašlaik šo virsmu kopšanas līdzekļu tirgus ir ļoti pārpilns, tāpēc tagad tiek veikti mēģinājumi to dažādot. “Tā kā pašlaik tirgus piedāvājums ir ļoti blīvs, tādejādi Latvijas tirgū ir ļoti daudz kompāniju, kuras piedāvā konkrētos produktus. Distancējoties no klasiskā tirgus, šis līdzeklis tiek veidots vienam konkrētam uzņēmumam, kurš šo izmantos sava uzņēmuma interesēs,” paskaidroja O. Mutere.
“Lasot zinātnisko literatūru secinājām, ka pašlaik pētnieki pievēršas tādām slēgtam telpām, kurās cilvēki pavada ļoti daudz laika, tajā skaitā automašīnas, kur daudzi tagad faktiski dzīvo,” atklāja O. Mutere. Jautāta par apstākļiem mājās, kur varētu vilkt paralēles ar automašīnas salona tīrīšanu, viņa atzina: “Sadzīves ķīmijā šī dezinfekcijas daļa ir ļoti liela, tāpēc arī vairāk koncentrējāmies uz automašīnām un to saloniem.” Viņa arī atklāja, ka autovadītāji reti pievērš uzmanību salona virsmu dezinfekcijai. “Vidē, kurā ilgstoši uzturas cilvēks, sāk krāties baktērijas, kuras var pat pavairoties, tāpēc šoreiz uzmanība tiek veltīta privātajiem transporta līdzekļiem, jo, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas tīra ar daudz specifiskākiem sanitārajiem līdzekļiem kā privāto transportu,” stāsta O. Mutere.
Viņa arī atklāj to, ka piedaloties LU ĶF tika veidotas vairākas virsmaktīvo vielu kompozīcijas , lai atrastu kādu specifisku un īpaši piemērotu konkrētajai situācijai. “Tā kā līdzekļa izstrādes gaitā mūsu ķīmiķi veidoja vairākas kompozīcijas, mēs varējām atrast un pārbaudīt, kura no šīm specifiskajām kombinācijām dod lielāku efektu, “ stāsta O. Mutere. Protams, visos projektos tiek arī atklāts kaut kas līdz šim nezināms, arī šis nav izņēmums un pētnieki atrada vielu kompozīciju, kurai piemīt ļoti augsta dezinfekcijas iedarbība. Pētniece ar humoru turpina: “ Interesantākais šajā procesā bija vielu kompozīcijas atklāšana. Parasti ir tā – jo lielāka ir dezinfektanta deva, jo vēlamais efekts būs lielāks, bet mūsu gadījumā šis lielais efekts ir panākts ar ļoti zemu koncentrāta daudzumu, respektīvi, nevajag daudz vielas, lai nodezinficētu kādu virsmu.”
OU “Intelligent Corporation” valdes priekšsēdētājs Andrejs Širokovs atzina, ka šādā veidā tiek iets jauns ceļš, kā produktu nogādāt patērētājam. “Tiek izjaukta esošā biznesa struktūra, kurā produkts tiek nodots patērētājam pa tiešo no izstrādātāja, neatkarīgi no tā, kas ar to strādās. Šeit mēs redzam, ka izstrādātājs šo produktu nodod mums un mēs zinām, kā ar to panākt labāko rezultātu.”
LU ĢZZF pārstāvis Māris Kļaviņš norāda, ka šim projektam ir bijuši vairāki uzdevumi, kuru izpilde ir novedusi pie sekmīga rezultāta. “Pirmkārt, bija jāatrod jaunas vielas, kuras izmantojot, mēs varētu samazināt konkrētās virsmas spraigumu, otrkārt, bija jāveic tests, lai noskaidrotu, vai šīs vielas nomāc mikroorganismus, bet vienlaikus sabrūkot, nenodara nekādu kaitējumu apkārtējai videi un, treškārt, tā bija sastāva koncepcija – kā ražot un kā izmantot.”
Sauso tīrīšanas līdzekļu pieprasījums pieaug
Runājot par sauso tīrīšanas līdzekļu uzklāšanu un notīrīšanu nevaram nepieminēt vēl vienu lietu. Šī līdzekļa noslaucīšanai no automašīnu virsmas, neizmantojot ūdeni, pielieto mikrošķiedras audumu (80 % poliesters un 20 % poliamīds). Lai atkārtoti izmantotu šo audumu, pētīja tā mazgāšanas priekšapstrādes efektivitāti dažādos šķīdinātājos (ūdens, etanols, etilēnglikols un 2-propanols) pie dažādiem ultraskaņas režīmiem (42 kHz, ekspozīcijas laiks 0 min, 10 min, 30 min un 60 min). Aktuāla arī ir aktīva šo līdzekļu nomaiņa, respektīvi, no tradicionālajiem pie jaunajiem. Pasaules prakse ir pierādījusi to, ka mikroorganismiem ir augstākas adaptācijas spējas, tie samērā nelielā laika periodā veido jaunas pret šiem līdzekļiem izturīgas mikroorganismu paaudzes, kas nozīmē, ka tas līdzeklis, kurš šodien ir efektīvs, jau rīt tāds nebūs. Runājot par mūsu dzīvesveidu, kurš ir aktīvs un dinamisks, infekcijas riski palielinās, nevis samazinās, tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem līdzekļiem, kuri ne tikai tīra, bet arī dezinficē tīrāmās virsmas, tādejādi neļaujot attīstīties dažādiem mikroorganismiem.
Tīra un dezinficē, bet nenodara kaitējumu apkārtējai videi
Tā kā šis ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēts projekts, tad tam, gluži kā jebkuram citam projektam, kurš veikts Eiropas Savienībā, ir jāatbilst tās prasībām. “Vielas tika testētas, lai noskaidrotu gan eko-toksiskos rādītājus, gan arī to, kāda ir vielas iestekme uz apkārtējo vidi,” stāsta pētniece Olga Mutere, “testos izmantojām dažādus organismus, sākot no augiem un kā tas ietekmē, piemēram, to dīgtspēju un augšanu, un beidzot ar saldūdens iemītniekiem, tādiem kā dafnijas, kuras asi reaģē uz vides maiņu.” Pie testa organismiem izmantoti tādi augstākie augi kā kvieši, rudzi, kressalāti u.c. Ievadot rādītājus attiecīgajās datubāzēs var ieraudzīt to, kāds ir maksimālais pieļaujamais toksiskuma līmenis. “Otra lieta, kuru pētījām, ir iespaids uz apkārtējo vidi. Vai tas, ka mēs šīs vielas pavairosim, nenodarīs kaitējumu apkārtējai videi, kā arī tiem mikrobiem, kuri attīra ūdeni dabīgā ceļā, respektīvi, lai nav tā, ka ar vienu lietu iznīcinām kādu daudz svarīgāku, ” rezumē O. Mutere.
Vaicāta par to, vai šādas vielas parādīšanās lielos daudzumos, piemēram, reģionā ap Baltijas jūru, varētu novērst vai vismaz aizkavēt tās aizaugšanu, viņa bija noraidoša. “Sākumā mums būtu jāatrod kāds nesējs uz kura uzlikt šo vielu, lai tā nepazūd. Ir tā, ka jūrā visas pievienotās vielas izšķīst. Otra problēma ir tā, ka būtu jāatrod kāda specifiska viela, kura kaitētu tikai šīm aļģēm, bet nenodarītu ļaunumu apkārtējai ekosistēmai,” stāsta pētniece. Tā kā sastāvs tiek nodrošināts, tāds, ka videi netiek nodarīts nekāds ļaunums, tā sastāvs atbilst videi draudzību projektu izstrādei.
Bez studentiem nekā
Arī šajā pētījumā, gluži kā jebkurā citā, pētnieki un profesori neiztiek bez studentu atbalsta. Bez septiņiem vadošajiem pētniekiem un tikpat pētniekiem, projektā tika iesaistīti vēl septiņi studenti, kuri mācās kā maģistrantūras programmā, gan arī pēdējā kursā bakalaura studiju programmā. Katram no studentiem, līdzīgi kā pētniekiem, bija uzticēta sava joma, sākot no atskaišu sagatavošanas un beidzot ar virsmaktīvo vielu testēšanu.
Kā jau katrā jaunā pētījumā, tā jaunu virsmas tīrīšanas līdzekļu izstrādē un pārbaudē veikts ļoti plašs darba apjoms, kas sevī ietver testēšanu, izstrādi, kā arī vērtēšanā, respektīvi, kā viela uzvedas konkrētajos apstākļos – kā tā tīra un dezinficē. Kā stāsta paši pētnieki, tad šī tēma ir bijusi specifiska arī viņiem, jo ne katru dienu gadoties šādi pētījumi. Interesantāku pētīšanu ir padarījis tas, ka ideja ir nākusi no kāda konkrēta uzņēmuma, nevis valsts institūcijas.
Klientu atsauksmes
“Rezultāti ir interesanti, kvalitāti kuru redz klienti un apmierinātus patērētājus, kurus redzam mēs pastāsta, ka ir neskaitāmi pozitīvi rezultāti. Viss jau darbojas šodien un tagad,” stāsta Andrejs Širokovs. Arī paši pētnieki ir gandarīti ar savu veikumu. “Šis atradums ir patentēts,” stāsta O.Mutere. Patenti iesniegti gan Latvijā, gan arī Eiropas Savienībā. Kopumā izveidoti trīs jauni produkti un tie arī ir patentēti. Latvijas Republikā pieteikti sekojoši patenti: 1) Bezūdens automašīnu tīrīšanas līdzeklis un tā pielietošanas metode, šis patents ir arī iesniegts Eiropas Savienībā un 2) Automašīnu virsmu tīrīšanas, vaskošanas un dezinfekcijas metode.
Projekta realizācija izmaksāja 3295,00 eiro un šo sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un projekta noslēgumā tika radīts līdzeklis, kurš darbojas kā šis dezinficējošais un nav kaitīgs apkārtējai videi.
Videi draudzīgu virsmu kopšanas līdzekļu kompozīcijas izstrāde un izmantošanas iespēju izpēte
Par publikāciju ciklu „Mēneša pētījums”
Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, un tajā ir koncentrēts mūsu valsts vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt ikviens Universitātes pētnieka atklājums, sasniegums un veikums zinātnes lauciņā virza Alma Mater pretī mērķim – kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara un sasnieguši pētnieki Universitātes fakultātēs un institūtos, 2012. gada nogalē uzsākts publikāciju cikls „Mēneša pētījums”.
Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls dod ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā!
