MĒNEŠA PĒTNIEKS: Rihards Kondratovičs - vienmēr uzticīgs rododendriem

Dzerot tēju no īpašās servīzes, kas apgleznota ar rododendru ziediem, ko viņa kolēģe Gunita Riekstiņa nejauši atradusi kādā Talsu veikaliņā, Rihards Kondratovičs stāsta par savu mūža augu – rododendru. Ko īsti nozīmē rododendru selekcija? Pirmkārt, jāizprot atšķirība starp sugām un šķirnēm. Sugas ir dabas veidojumi, bet šķirnes ir cilvēka roku darbs. Rododendru selekcija ir jaunu šķirņu radīšana, izmantojot krustošanai savvaļas sugas, kā arī jau esošās šķirnes. Salīdzinot ar rozēm un lilijām, kuras kā kultūraugi senajā Romā un Grieķijā tika audzētas jau aptuveni pirms 5000 gadiem, rododendri ir jauns kultūraugs, to vēsture ir tikai gandrīz 400 gadu sena. Savvaļā daba ir izveidojusi apmēram 1200 – 1300 rododendru sugas, bet cilvēks –  aptuveni 30 000 šķirnes. Japānā un Ķīnā rododendri dārzos tika audzēti jau senāk. Eiropā tie parādījās tad, kad eiropieši vairāk sāka braukt uz Āziju, kur sastopama lielākā daļa rododendru savvaļas sugu. Rododendri kļuvuši ļoti populāri, tos plaši izmanto apstādījumos, jo tie ir tik dažādi. Tie var izaugt pat 30 metrus augsti, tiem ir dažāda ziedu forma, lielums un krāsa. Turklāt tie ir ilgmūžīgi – pasaulē vecākais rododendrs kultūrā aug Edinburgā kopš 1809. gada. Kā notiek selekcijas process? Jaunas šķirnes attīstība sākas ar sēklām, kas ir ļoti sīkas – vienā gramā ir apmēram pieci līdz desmit tūkstoši sēklu, bet Koči rododendram, kas savvaļā sastopams Karpatos, vienā gramā ir pat 52 tūkstoši sēklu. Tātad, zied divi rododendri, kurus gribu sakrustot, piemēram, sarkans un balts. Kā mātes augu izvēlos izturīgu sugu vai šķirni sarkanā krāsā, no tēva auga, baltā rododendra, izvēlos īpaši skaistu ziedu un paņemu putekšņus. No zieda vīrišķās daļas putekšņus uzliek zieda drīksnai. Tie dīgst un apaugļo sēklaizmetņus, kas atrodas sēklotnē. Gala rezultātā attīstās ar sēklām pilna pogaļa. Sēklas veidojas mātes miesās – auga sēklotnē, tādēļ jaunie rododendri veidosies izturīgi, skaistiem ziediem. Rudenī iegūtās sēklas jāizsēj un tad jāgaida. Līdz pirmā zieda uzziedēšanai paiet pieci gadi, kad var redzēt rezultātu. Tad no ziedošajiem hibrīdajiem augiem izvēlas 100 – 200 eksemplārus, bet no tiem izvēlas visskaistāko augu – tādu, kāds vēl nav bijis, un to pavairo ar potēšanu vai spraudeņiem, lai tas nemainītu savas īpašības. Kad savairo pietiekami daudz rododendru, to formē kā šķirni. Tātad, paiet vismaz 15 gadi līdz izveidojam jaunu šķirni. Ir tikai jāgaida, jāgaida, jāgaida un te jābūt lielai pacietībai. Botāniskajā dārzā sākām strādāt 1957. gadā, pirmajos gados izveidojām kolekciju no apmēram 100 sugām, kuras savā starpā sākām krustot. Ieguvām tūkstošiem sēklu, kas bija jāizsēj, lai sagaidītu katra stāda ziedēšanu. Turklāt vienam augam nepieciešams vismaz kvadrātmetru liels laukums. Ja no viena krustojuma atlasām 200 augus, to izaudzēšanai līdz ziedēšanai un vērtēšanai vajadzīgi 200 kvadrātmetri. Nepieciešama liela platība, tādēļ, lai nodrošinātu selekcijas darbu, 1980. gadā Babītē izveidojām rododendru audzētavu. Lai gan darbs ar rododendriem sākās jau 1957. gadā, pirmās šķirnes reģistrējām tikai 1999. gadā. Selekcijas process ir nebeidzams? Domāju, ka rododendru selekcijai robežu nav. Lai hibrīds kļūtu par jaunu šķirni, tam veic AVS testu. Šķirnei jābūt A – atšķirīgai no citām (ar ziedu, lapu formu, krāsu), V – viendabīgai, ziedošajiem krūmiem visiem jābūt vienādiem, S – jāpiemīt stabilitātei, šķirnei jābūt tādai pašai arī pēc 40 gadiem. Savulaik Botāniskajā dārzā strādāja dāliju selekcionārs Kārlis Ruks, kas izveidoja skaistu kaktusu dāliju ar spicām lapiņām un nosauca savas kundzes vārdā. Bet pēc dažiem gadiem šai pildītajai dālijai ziedā izveidojās tukšs vidus, tā izmainījās – nebija viendabīga un stabila, šķirni likvidēja, jo tā neizturēja šos trīs kritērijus. Jūsu selekcionētie rododendri nosaukti arī sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdos, piemēram, ‘Kārlis Ulmanis’, ‘Dita Krenberga’. Kā izvēlaties nosaukumus? Ir daudz cilvēku, kas vēlas rododendru ar īpašu nosaukumu, bet selekcionārs nosaukumu izvēlas pats, to neviens nevar uzspiest. Jaunzēlandē orhideju audzētāji nosaka cenu – 50 000 dolāru un par šādu summu nosauc orhideju pircēja vārdā. Mēs ar to nepelnām, bet nosaucam jaunu šķirni kādam ievērojamam notikumam vai cilvēkam par godu. Tas nav vienkāršs process, jo katrai šķirnei gribas atrast atbilstošu nosaukumu, kas to arī raksturotu. Tā, piemēram, nosaucām ļoti kompakta izmēra rododendru par ‘Babītes Kompakto’. Latvijas Universitātes 75 gadu jubilejai par godu izveidojām šķirni ‘Alma Mater’. Reiz Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš palūdza izveidot šķirni par godu Zinātņu akadēmijai, ar noteikumu, lai ziedā būtu akadēmijas karoga krāsas – violets un olīvzaļš. Pacentāmies un ieguvām violetu ziedu ar olīvzaļu triepumu, ko nosaucām par ‘Academia Scientiarum’. Šķirni ‘Emeritus’ nosaucām par godu pensionētajiem zinātniekiem. Daudzām šķirnēm ir sieviešu vārdi – ‘Dace’, ‘Vizma’, ‘Vija’. Te ir nedaudz savtīgs mērķis – ziedu laikā uz audzētavu atbrauc cilvēki un pērk augus dāvināšanai jubilejās, vienmēr patīkami Birutām dāvināt rododendru ‘Biruta’. Jums ir padomā arī nosaukumi nākamajām šķirnēm? Vesels lērums! Būs šķirnes ‘ Baltais Brīnums’, ‘ Ringla’, ‘Rektors’. Selekcionējat arī Simsa rododendrus jeb acālijas, kas tieši šobrīd zied Botāniskajā dārzā. Krustojot savā starpā rododendru sugas ar šķirnēm, izveidota jauna grupa – siltumnīcu acālijas. LU Botāniskajā dārzā ir 124 siltumnīcu acāliju šķirnes. Padomju laikā mēs izveidojām 15 šķirnes. Izveidojām sīkziedu acāliju grupu, kuru pirms neatkarības atgūšanas nepaspējām apstiprināt par šķirnēm, bet šogad gatavojamies tās reģistrēt Anglijas Karaliskajā dārzkopības biedrībā. Šķirnes reģistrēt ir būtiski, lai pasaule uzzinātu, ar ko nodarbojamies. Šogad Botāniskajā dārzā Acāliju mājā notika arī dzejas lasījumi. Augi to jūt? Iespējams, ka jūt gan, pats diemžēl nebiju klāt, nezinu kā acālijas uzvedās. Ja uz augiem bļausiet, viņiem tas noteikti nepatiks. Neesam to pētījuši, bet raksta, ka augiem patīk arī mūzika. Runā, ka dažiem cilvēkiem ir „zaļie pirkstiņi” – veiksminiekiem, kam viss padodas dārza darbos. Ja būsiet šerpas dabas un dusmīgs stādīsiet augus, labi nebūs. Augi ir dzīva radība un jūt, kāda ir attieksme pret tiem. Kādi ir šī gada aktuālie darbi zinātnē? Selekcija ir zinātne, kam nepieciešams laiks daudzu gadu garumā. Šogad turpināsim krustot augus. Veiksim izmēģinājumus jauno šķirņu un hibrīdu pavairošanā ar dažādiem augšanas stimulatoriem, dabūjām apsakņošanas gēlu no Amerikas. Katram auga sava specifika, ja pelargonijas viegli apsakņot, ieliekot zariņu ūdenī, rododendriem nepieciešams stimulators, kas veicina sakņu veidošanos. Viena lieta ir izveidot šķirni, otra – pavairot to, lai nodotu cilvēkiem. Nav jau jēgas kaut ko veidot, ja tas paliek pašam un citi to neredz. Ko selekcionārs dara ziemā? Papīru darbs! Vasarā saraksti piezīmes, ziemā ir laiks pasēdēt, visu apsmadzeņot. Ziedēšanas laikā augi zied viens pēc otra un papīru darbiem neatliek laika. Mana labā roka darbā ir Gunita (Pētniece Gunita Riekstiņa – A.Č.), kas veic krustojumus, hibrīdu un šķirņu aprakstus, gatavo selekcijas dokumentāciju škirņu reģistrācijai, veido augu kolekcijas sarakstu, katru rudeni ir inventarizācija – piefiksējam, kur atrodas kurš augs, cik daudzi mums ir palikuši, jo daļa aiziet bojā, kādu nograuž kaitēkļi, daļu pārdodam. Audzētavā ir apmēram 70 000 augu, katrs ir jāuzskaita. Vai varat iedomāties, ka nodarbotos ar cita auga selekcionēšanu? Man ļoti laimējās, ka atradu īsto augu. Kad pabeidzu Bioloģijas fakultāti, sāku strādāt par Botāniskā dārza direktoru un vajadzēja izvēlēties zinātniskā darba tēmu.  Izvēlējos rododendrus, jo līdz to ziedēšanai bija jāgaida ilgs laiks. Man nebija laika sēdēt laboratorijā, biju iesaistīts sabiedriskajā dzīvē. Rododendru pētīšana sākās tikai pēc pieciem gadiem, kad tie uzziedēja. Nodibināju augu fizioloģijas laboratoriju, kurā pētījām arī augu fizioloģiskos un bioķīmiskos procesus. Tā kā daudzi nepazina rododendrus, rakstīju grāmatas un rakstus žurnāliem, iepazīstināju ar šiem augiem sabiedrību. Bija pieļautas daudzas kļūdas rododendru audzēšanā. Piemēram, 20.gadsimta 50. gadu sākumā Rīgas dārzu un parku direktors uzdeva Jēkabam Andersonam, dārzniekam Dubultos, izaudzēt Rīgai rododendrus, kurus gribēja sastādīt parkos. 1958. gadā Rīgā, galvenokārt parkā gar Raiņa bulvāri, kurā atradās Latvijas kompartijas Centrālkomiteja un Augstākās padomes prezidijs, iestādīja apmēram 8 000 rododendru stādu, izveidojot lielas augu grupas. Rododendri tika izstādīti zem lielajiem kokiem – galvenokārt liepām un kļavām, kuriem ir sekla sakņu sistēma. Koku lielā lapotne aizturēja lietus ūdeni, par rododendru laistīšanu nebija padomāts. Dažu gadu laikā rododendri iznīka, stimbuki vien palika, vējā izmesta nauda un darbs. Mūsu uzdevums bija iemācīt cilvēkiem, kā pareizi rododendrus audzēt. Šobrīd cilvēki jau zina, kā ar rododendriem apieties. No Babītes ik gadu „tautās” aiziet tūkstošiem stādu. Ziedēšanas laikā audzētavu apmeklē 15 000 cilvēku, viņi dabā iepazīstas ar plašo rododendru sugu un šķirņu kolekciju, izvēlas sev piemērotāko. Rododendru nozīmīgumu Babītē apliecina arī tas, ka novada ģerbonī ir sarkana rododendra ziedkopa. Jā, rododendrs ir kļuvis par Babītes novada simbolu. Karogs ar rododendra ziedkopas attēlu tika uzvilkts arī pie Babītes novada Domes. Turklāt gan Rīgā, gan Babītē ir Rododendru ielas. Jums ir arī citas aizraušanās? Selekcionēšana man ir gan darbs, gan hobijs. Pēc desmit nostrādātajiem gadiem Botāniskajā dārzā, mani parāva uz Bioloģijas fakultāti, kur piecus gadus biju dekāns. Tad parāva uz vēl trakāku amatu – septiņus gadus biju Latvijas Valsts Universitātes partijas komitejas sekretārs. Zinātnes darbs biju iekavēts, ar troksni no šī amata aizgāju un atgriezos pie rododendriem. Ļoti ātri uzrakstīju trīs grāmatas un desmit gadus Universitātē biju zinātņu prorektors. Kad no tā visa tiku vaļā, 1997. gadā pilnīgi pārnācu uz Babīti un tagad ar sirdi un dvēseli esmu šeit. Daru, ko vēlos – veidoju jaunas šķirnes, rakstu grāmatas, pats sev esmu priekšnieks. Esmu simtprocentīgi uzticīgs rododendriem. Aizraujos ar rododendru fotografēšanu, kas arī nepieciešams darbā. Reiz, rakstot grāmatu, izdevniecība piespēlēja fotogrāfu, kurš teica, ka būs prīmā bildes. Bet viņa bildes neko neizteica, jo neatspoguļoja rododendram raksturīgās īpašības. Es zinu katra auga īpatnības, tāpēc fotogrāfijās varu parādīt būtiskāko. Jautāšu selekcionāram nepatīkamāko jautājumu – kura ir jūsu mīļākā šķirne? (Lai izvilinātu atbildi, jautājumu nākas uzdot vairākas reizes). ‘Lavanda’ ir izcila. No pēdējos gados radītajām šķirnēm visvairāk man patīk ‘Aivars Lasis’, kas nosaukts par godu Bulduru Dārzkopības vidusskolas pasniedzējam un dendrologam viņa 70 gadu jubilejā. Kad jūtat lielāko gandarījumu? Kad izdodas laba šķirne. Darbs nav vienkāršs, arī ģimene dažkārt cieš, jo darbs oficiāli beidzas piecos, bet pārrodos mājās daudz vēlāk. Ziedēšanas laikā ir daudz darba, tādēļ jāpastrādā ilgāk.   Jūs dēvē arī par rododendru gurū. Reiz mani nosauca arī par Rododendroviču. Arī ap savu vasaras māju Apšuciemā esmu iestādījis diezgan daudz rododendru, kas ziedēšanas laikā iepriecina gan pašu, gan citus.   Rihards Kondratovičs aicina braukt uz audzētavu maijā un jūnijā, kad ziedēs viņa lolojumi. Būšot arī bufetīte ar saldējumu un dzērieniem. Uz pēdējo jautājumu – kāds būs rododendrs, kas nosaukts viņam pašam par godu, Rihards Kondratovičs nosmej, ka esot jānomirst, lai tiktu pie sava rododendra. Viņa kolēģe Gunita Riekstiņa iebilst, ka tā gan neesot, un saka, ka tas noteikti būs ļoti izturīgs un stalts augs ar violetiem ziediem.

Par publikāciju ciklu „Mēneša pētnieks” Ar zinātni prātos un sirdī Latvijas Universitātē darbojas, teoretizē un pārbauda hipotēzes daudz un dažādu nozaru pētnieki. Gan tādi, kam jau ir ievērojams zinātnisko publikāciju skaits savos dzīvesgājumu aprakstos, gan tādi, kas pētniecības pievilcību vēl tikai atklāj. Lai godinātu zinātnes vārdu, lai ieskatītos, kas notiek Latvijas Universitātes fakultātēs un institūtos un lai izstāstītu pētnieku stāstus savējiem un citiem, ar 2012. gada janvārī tiek uzsākts publikāciju cikls „Mēneša pētnieks”. Turpmāk katru mēnesi Latvijas Universitātes portālā publicēsim aktuālos pētnieku stāstus, savukārt gada noslēgumā ļausim publiski portāla lasītājiem balsot par savu favorītu, tādējādi suminot to pētnieku, kura darbība ir uzrunājusi visvairāk lasītājus.   Mēneša pētnieks. Zinātnes vārdā!