Academic Centre
Par pasākuma nozīmību liecināja Dānijas karalienes Margrētes II ierašanās un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu klātbūtne. Atklājot forumu viņš uzsvēra, ka Eiropas nākotne ir zinātnē. ESOF galvenais vēstījums bija, ka zinātnes pasaule kļūst arvien atvērtāka – sabiedrībai, biznesam un jaunajai paaudzei. Par izšķirošo faktoru revolucionāru zinātnisku atklājumu veikšanā kļuvusi sadarbība. Mūsdienās zinātnieki strādā pāri valstu robežām un veic starpdisciplinārus pētījumus, bieži vien nojaucot tradicionālās robežas starp biznesu un zinātniskajām struktūrām.
Dānijas karaliene Margrēte II saka uzrunu foruma dalībniekiem. ESOF foto
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu ESOF 2014 atklāšanā. ESOF foto
Kā atklāšanā izteicās EuroScience vadītājs, profesors Laurics Holms-Nīlsens, forums dod iespēju izjust Eiropas zinātnes garšu. Un patiesi tā arī bija. Sešās dienās tika nolasīti simtiem ziņojumu par visdažādākajām zinātnes tēmām, sākot ar jaunumiem par Higsa bozonu un beidzot ar pārmērīgas aptaukošanās cēloņiem. Vienlaikus norisinājās trīs līdz četras sesijas, līdz ar to brīžiem bija grūti izvēlēties starp interesantām un ļoti interesantām tēmām.
Galvenā delegātu pulcēšanās vieta ēkā TAP 1, kur notika izstāde un plenārsēdes. ESOF foto
Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzstājās plenārsēdē, kas bija veltīta Eiropas zinātnes politikai, konkrēti, zinātnes atbalstam caur Eiropas Zinātnes padomi (European Research Council, ERC). Viņa ir darbojusies 2010. gadā izveidotajā darba grupā, kuras uzdevums bija nostiprināt ERC pozīcijas Eiropas „zinātnes telpā” un ieskicēt ERC attīstību nākotnē.
Vairas Vīķes-Freibergas uzstāšanās plenārsēdē. ESOF foto
Daudzi no runātājiem bija Nobela prēmijas laureāti. Spilgtā atmiņā palikusi Austrālijas astronoma Braiena Šmita uzstāšanās. Stundas laikā viņš paspēja aplūkot svarīgākos astronomijas pētījumu virzienus, protams, neaizmirstot arī Visuma paātrināto izplešanos, par ko viņš saņēmis Nobela prēmiju 2011. gadā. B. Šmits spēja paskaidrot sarežģītas lietas vienkāršā valodā, nelietojot specifiskus terminus. Stāstot par melnajiem caurumiem, viņš minēja, ka pats melnais caurums nav redzams, jo neizstaro gaismu, taču tas met ēnu, kā jau necaurspīdīgs objekts. Šobrīd zinātnieki ir pienākuši tuvu tam, ka varētu izdoties ieraudzīt mūsu Galaktikas centrā esošā melnā cauruma mesto ēnu.
Nobela prēmijas laureāts Braiens Šmits lasa lekciju par kosmosu. ESOF foto
Interesants bija Kopenhāgenas universitātes Ledus un klimata centra vadītājas Dortes Dāles-Jensenas ziņojums par Grenlandes ledus vairoga izpēti. Ar saulē apsarkušu seju, kas iegūta kārtējā Grenlandes apmeklējumā, viņa stāstīja par urbumos iegūto ledus paraugu izpēti. Ledum ir „gadskārtas”, tāpēc ledus paraugus ir iespējams precīzi datēt. Dziļākie paraugi no 2538 metru dziļuma attiecas uz 128 tūkstošus gadu tālu pagātni. Šobrīd Grenlandes ledus vairogs kūst, un tas rada 10% no kopējā jūras līmeņa kāpuma, kas pēdējos 20 gados ir 3 mm/gadā. Globālās sasilšanas dēļ līdz 2100. gadam pat saskaņā ar konservatīviem klimata modeļiem jūras līmenis pacelsies par 0,33 – 0,63 metriem. Šāds kāpums varbūt nav kritisks, taču, ja pēc 300 – 900 gadiem, kā prognozē, sabruks Rietumantarktīdas ledus vairogs, pasaules okeāna līmenis palielināsies par 3,5 metriem, un tas jau būs apdraudējums daudziem piekrastes apgabaliem, arī Latvijas pilsētām, kas atrodas pie jūras. Ziņojuma noslēgumā pētniece sacīja: „Ja esam saprātīgas būtnes, nav gudri mainīt klimatu ātrāk nekā paši varam pielāgoties”.
Ledus un klimata centra vadītāja Dorte Dāle-Jensena ziņo par Grenlandes ledus vairogu. I. Vilka foto
Galvenajā konferences ēkā bija izvietoti dažādu Eiropas zinātnes organizāciju stendi. No Baltijas valstīm vienīgais stends bija Igaunijai, kas prezentēja savus zinātniskos sasniegumus. Neskaitot sekmīgo Igaunijas pavadoni ESTCube-1, šeit varēja uzzināt arī par zemūdens arheoloģijai domāto robotu U-CAT jeb Underwater Curious Archeology Turtle, kura kustības tiešām atgādina bruņurupuča pārvietošanos. Robots domāts kuģu vraku izpētei. Atšķirībā no tradicionālajiem zemūdens transportlīdzekļiem ar dzenskrūvi, šis tikai „plivina spuras”, tāpēc saceļ maz duļķu, kas parasti traucē redzamību vraka iekšpusē. U-CAT tiek vadīts, izmantojot akustiskus signālus, tāpēc tam pakaļ nevelkas garš kabelis, kas ierobežo robota iekļūšanu nogrimušā kuģa telpās. Zemūdens robots izstrādāts Eiropas projekta ARROWS ietvaros un spēj nolaisties līdz 100 metru dziļumā. Nākamvasar robots tiks praktiski izmēģināts Baltijas jūrā un Vidusjūrā.
Igauņu zemūdens arheoloģijas robota U-CAT prototips atgādina bruņurupuci. I. Vilka foto
Konferences īpatnība bija „karstās” zinātnes sesijas, kas tika iekļautas programmā pēdējā brīdī un skāra dažādus diskutējamus jautājumus, kas izraisa sabiedrībā lielu rezonansi. Piemēram, mūsdienu ieročos arvien vairāk izmanto elektroniku, kas palīdz karavīram atrast mērķi, identificēt to, notēmēt, u.tml. Nākošais solis kara tehnikas attīstībā būs autonomas kaujas ierīces (kara roboti), kas pašas atradīs mērķi un pieņems lēmumu par tā iznīcināšanu. Lielais jautājums ir, vai šāda situācija ir pieļaujama, proti, vai var atļaut robotiem patstāvīgi pieņemt lēmumu par cilvēka nogalināšanu? Ekspertu domas dalījās, taču kopējais viedoklis bija tāds, ka šāda situācijas attīstība ir neizbēgama. Zinātnieku uzdevums ir panākt, lai robotu sistēmas pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu, lai pēc iespējas mazāk ciestu kara darbībā neiesaistītie civiliedzīvotāji.
Autonomo kaujas sistēmu eksperti uzklausa žurnālistu jautājumus preses konferencē. ESOF foto
Vēl vienā karstā tēma bija elektroniskās cigaretes, kas Latvijā nav populāras, bet, piemēram, Lielbritānijā dažu gadu laikā uz tām ir pārgājuši vairāki nekā divi miljoni smēķētāju. Vai elektroniskā cigarete ir „maigā nāve” jeb lieliska iespēja uzlabot sabiedrības veselību? Jā, lietojot e-cigareti, smēķētāja plaušās nenonāk darva un citi tabakas sadegšanas produkti. Pētījumi rāda, ka lietojot e-cigareti, ir vieglāk atmest smēķēšanu. Bet kādi ir riski un kā regulēt šo cigarešu lietošanu? Visi šie jautājumi bija pieaicināto zinātnieku – ekspertu uzmanības lokā. Pēc „karstajām” zinātnes sesijām tradicionāli notika preses konferences, kurās žurnālisti varēja uzdot papildu jautājumus, kas palīdzēja izprast problēmas būtību. Par abām minētajām tēmām autors sagatavos izvērstākus rakstus.
Līdztekus ESOF forumam norisinājās festivāls „Zinātne pilsētā”, kuru apmeklēja vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēku, galvenokārt Kopenhāgenas iedzīvotāji. Dānijas Augstākās izglītības un zinātnes ministre Sofija Kārstena Nīlsena zinātnes festivālu vērtēja kā milzīgus zinātnes svētkus, kuros notika zināšanu un pieredzes apmaiņa daudzos līmeņos – no skolēna līdz zinātniekam.
Bērni bija dedzīgākie Zinātnes festivāla apmeklētāji. ESOF foto
Šeit varēja aplūkot pasaulē pirmo ar saules enerģiju darbināmo „ģimenes auto”, kuru izveidojuši Eindhovenas Tehniskās universitātes studenti. Proti, braucamajā ar lepno nosaukumu Stella var ērti izvietoties četri cilvēki. Automašīnas maksimālais ātrums ir 120 km/h, un tā kļuva par „praktiskās klases” uzvarētāju 2013. gada Pasaules saules izaicinājuma sacensībās Austrālijā. Augstas efektivitātes saules baterijas saražo pat vairāk enerģijas nekā nepieciešams braukšanai, tāpēc pārpalikums tiek saglabāts litija-jonu baterijā. Faktiski Stella ir saules auto un elektromobiļa hibrīds. Baterijas jaudu izmanto tad, kad nepieciešams strauji uzņemt ātrumu, un protams, arī tad, kad nav saules. Ar vienu uzlādi auto spēj nobraukt 780 km dienā vai 430 km naktī. Kas ir svarīgi, automašīna atbilst visām ceļu satiksmes prasībām un ir sertificēta braukšanai pa Dānijas ceļiem. Tā sver tikai 388 kg, jo tās izgatavošanā izmantoti viegli materiāli – alumīnijs un oglekļa šķiedra.
Saules auto un elektromobiļa hibrīds Stella. I. Vilka foto
Dānijas tehnoloģijas institūts prezentēja miniatūras degvielas šūnas, kuras iespējams izmantot kā enerģijas avotu dažādās portatīvajās elektroierīcēs, piemēram, dzirdes aparātos. Tā kā dzirdes aparāts patērē samērā daudz enerģijas, tam nepieciešams bieži mainīt baterijas. Tradicionāli dzirdes aparātos izmanto cinka-gaisa baterijas, kuras, atkarībā no aparāta konstrukcijas un dzirdes zuduma pakāpes, var nākties mainīt katru dienu. Degvielas šūnā par enerģijas avotu kalpo metilspirts (metanols). Katalizatora klātbūtnē un izmantojot speciālu membrānu notiek ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā degvielas šūna ražo elektrisko enerģiju. Ar metanolu darbināmu dzirdes aparātu no rīta ievieto „uzlādes stacijā”, kur tas 30 sekunžu laikā tiek uzpildīts ar svaigu metanola porciju, un pēc tam ir izmantojams visā dienas garumā. Dāņi plāno uzsākt šādu degvielas šūnu ražošanu 2015. gadā.
Metanola degvielas šūnas ir piemērots enerģijas avots portatīvajām elektroierīcēm. I. Vilka foto
Savukārt Dānijas Tehniskās universitātes studenti deva apmeklētājiem nogaršot alu, kas brūvēts netradicionālā veidā. Parastais alus iegūšanas ceļš ir šāds. No miežiem, tos mērcējot, diedzējot un kaltējot, iegūst iesalu. Iesals ir salds, jo tajā notiek fermentācija. Iesalu samaļ, pievieno ūdeni un silda, līdz iegūst misu. Pēc tam misu apstrādā, raudzē un iegūst alu. Dāņu studenti izlaiž iesala iegūšanas procesu, tādā veidā ietaupot enerģiju un samazinot oglekļa dioksīda izmešus par 8%. Lai graudos esošo cieti pārvērstu cukurā, viņi izmanto rūpnieciski ražotus enzīmus. Alus neapšaubāmi bija dzerams, kaut arī to nevarēja nosaukt par ļoti garšīgu.
Dānijas Tehniskās universitātes studenti piedāvā bez iesala brūvētu alu. I. Vilka foto
Daļa festivāla publikas izmantoja iespēju tikties ar vācu astronautu Gerhardu Tīli, kurš 2000. gadā veica lidojumu kosmosā ar kosmoplānu Space Shuttle. Apmeklētāji varēja ne tikai saņemt autogrāfu, bet arī īsi aprunāties ar astronautu. Pašlaik G. Tīle, kurš pēc izglītības ir fiziķis, ir Eiropas kosmiskās aģentūras Stratēģiskās plānošanas un sadarbības nodaļas vadītājs.
Astronauts un Eiropas kosmiskās aģentūras darbinieks Gerhards Tīle. I. Vilka foto
Par ESOF norises vietu bija izvēlēts Carlsberg kvartāls, kurā no 1847. līdz 2008. gadam darbojās slavenā alus rūpnīca. Tagad ražotne ir pārcelta ārpus Kopenhāgenas, bet rūpnīcas ēkas tiek izmantotas pilsētnieku vajadzībām. Kvartāls izceļas ar elegantu arhitektūru, kurā bijušās rūpnīcas torņi un dūmeņi ienes savdabīgu akcentu. Žurnālistiem bija iespēja apmeklēt Carlsberg laboratorijas un uzzināt, cik rūpīgi un atbildīgi te izturas pret alus ražošanas procesu. Jau 19. gadsimtā Carlsberg sāka attīrīt raugu, lai tajā nebūtu nevēlamu baktēriju, kas bojā alus garšu, bet mūsdienās sabiedrības spiediena dēļ nelieto ģenētiski modificētus miežus, kaut arī ar tiem alus būtu garšīgāks.
Foruma norises vieta - Carlsberg kvartāls Kopenhāgenā izceļas ar neparastu arhitektūru. I. Vilka foto
Svarīgs alus kvalitātes komponents ir mieži. Tos audzējot, augsnē nedrīkst būt pārāk daudz slāpekļa, savukārt gatavajos graudos – pārāk daudz proteīnu. Arī lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 2 – 5%. Tāpēc Carlsberg jau ilgstoši nodarbojas ar miežu selekciju. Jaunākais sasniegums ir t.s. double null-LOX mieži, kuri nesatur lipoksigenāzi (LOX). No šādiem miežiem iegūtu alu var ilgstoši uzglabāt un tam neparādās veca papīra garša. Tāpat labā alū ir ļoti maz dimetilsulfīda, kas varētu radīt bojātu kāpostu garšu. Arī tas panākts, selekcionējot miežus. Interesanti, ka alum ir tāda oficiāla īpašība kā dzeramība (drinkability). Carlsberg pārstāvis to definēja šādi – ja pēc viena alus kausa gribas otru, tad dzeramība ir laba.
Mieži ir alus brūvēšanas pamats, tāpēc to kvalitātei un selekcijai pievērš pastiprinātu uzmanību. I. Vilka foto
Vakaros foruma dalībniekiem tika piedāvāti dažādi saviesīgi pasākumi. Viens no tiem notika tieši Līgo vakarā, kuru dāņi tradicionāli pavada piknikā pie iekurta ugunskura, tiesa, bez latviešiem raksturīgajām līgo dziesmām. Kādu citu vakaru mediju pārstāvjus uzaicināja uz Kopenhāgenas zinātnes centru Experimentarium, kur nepiespiestā atmosfērā žurnālistiem bija iespēja izmēģināt centra dažādās iekārtas, piemēram, ietērpt sevi milzīgā ziepju burbulī, paspokoties dažādos spoguļos, veikt eksperimentus ar ūdeni vai izmēģināt ziemeļvalstīm raksturīgās sporta spēles. Vēl žurnālistiem bija iespēja doties preses tūrēs uz Dānijas zinātniskajām iestādēm. Autors apmeklēja Pekinas genoma institūta Eiropas filiāli un Dānijas tehnoloģiju universitātes Vēja enerģijas nodaļu. Terra 2.0 raksti par šīm tēmām sekos.
Mediju pārstāvji zinātnes centrā Experimentarium. I. Vilka foto
Noslēgumā pasākuma „lāpa” tika svinīgi nodota Mančestrai Lielbritānijā, kur 2016. gadā notiks nākamais ESOF forums.
Dānijas karaliene Margrēte II saka uzrunu foruma dalībniekiem. ESOF foto
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu ESOF 2014 atklāšanā. ESOF foto
Kā atklāšanā izteicās EuroScience vadītājs, profesors Laurics Holms-Nīlsens, forums dod iespēju izjust Eiropas zinātnes garšu. Un patiesi tā arī bija. Sešās dienās tika nolasīti simtiem ziņojumu par visdažādākajām zinātnes tēmām, sākot ar jaunumiem par Higsa bozonu un beidzot ar pārmērīgas aptaukošanās cēloņiem. Vienlaikus norisinājās trīs līdz četras sesijas, līdz ar to brīžiem bija grūti izvēlēties starp interesantām un ļoti interesantām tēmām.
Galvenā delegātu pulcēšanās vieta ēkā TAP 1, kur notika izstāde un plenārsēdes. ESOF foto
Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzstājās plenārsēdē, kas bija veltīta Eiropas zinātnes politikai, konkrēti, zinātnes atbalstam caur Eiropas Zinātnes padomi (European Research Council, ERC). Viņa ir darbojusies 2010. gadā izveidotajā darba grupā, kuras uzdevums bija nostiprināt ERC pozīcijas Eiropas „zinātnes telpā” un ieskicēt ERC attīstību nākotnē.
Vairas Vīķes-Freibergas uzstāšanās plenārsēdē. ESOF foto
Daudzi no runātājiem bija Nobela prēmijas laureāti. Spilgtā atmiņā palikusi Austrālijas astronoma Braiena Šmita uzstāšanās. Stundas laikā viņš paspēja aplūkot svarīgākos astronomijas pētījumu virzienus, protams, neaizmirstot arī Visuma paātrināto izplešanos, par ko viņš saņēmis Nobela prēmiju 2011. gadā. B. Šmits spēja paskaidrot sarežģītas lietas vienkāršā valodā, nelietojot specifiskus terminus. Stāstot par melnajiem caurumiem, viņš minēja, ka pats melnais caurums nav redzams, jo neizstaro gaismu, taču tas met ēnu, kā jau necaurspīdīgs objekts. Šobrīd zinātnieki ir pienākuši tuvu tam, ka varētu izdoties ieraudzīt mūsu Galaktikas centrā esošā melnā cauruma mesto ēnu.
Nobela prēmijas laureāts Braiens Šmits lasa lekciju par kosmosu. ESOF foto
Interesants bija Kopenhāgenas universitātes Ledus un klimata centra vadītājas Dortes Dāles-Jensenas ziņojums par Grenlandes ledus vairoga izpēti. Ar saulē apsarkušu seju, kas iegūta kārtējā Grenlandes apmeklējumā, viņa stāstīja par urbumos iegūto ledus paraugu izpēti. Ledum ir „gadskārtas”, tāpēc ledus paraugus ir iespējams precīzi datēt. Dziļākie paraugi no 2538 metru dziļuma attiecas uz 128 tūkstošus gadu tālu pagātni. Šobrīd Grenlandes ledus vairogs kūst, un tas rada 10% no kopējā jūras līmeņa kāpuma, kas pēdējos 20 gados ir 3 mm/gadā. Globālās sasilšanas dēļ līdz 2100. gadam pat saskaņā ar konservatīviem klimata modeļiem jūras līmenis pacelsies par 0,33 – 0,63 metriem. Šāds kāpums varbūt nav kritisks, taču, ja pēc 300 – 900 gadiem, kā prognozē, sabruks Rietumantarktīdas ledus vairogs, pasaules okeāna līmenis palielināsies par 3,5 metriem, un tas jau būs apdraudējums daudziem piekrastes apgabaliem, arī Latvijas pilsētām, kas atrodas pie jūras. Ziņojuma noslēgumā pētniece sacīja: „Ja esam saprātīgas būtnes, nav gudri mainīt klimatu ātrāk nekā paši varam pielāgoties”.
Ledus un klimata centra vadītāja Dorte Dāle-Jensena ziņo par Grenlandes ledus vairogu. I. Vilka foto
Galvenajā konferences ēkā bija izvietoti dažādu Eiropas zinātnes organizāciju stendi. No Baltijas valstīm vienīgais stends bija Igaunijai, kas prezentēja savus zinātniskos sasniegumus. Neskaitot sekmīgo Igaunijas pavadoni ESTCube-1, šeit varēja uzzināt arī par zemūdens arheoloģijai domāto robotu U-CAT jeb Underwater Curious Archeology Turtle, kura kustības tiešām atgādina bruņurupuča pārvietošanos. Robots domāts kuģu vraku izpētei. Atšķirībā no tradicionālajiem zemūdens transportlīdzekļiem ar dzenskrūvi, šis tikai „plivina spuras”, tāpēc saceļ maz duļķu, kas parasti traucē redzamību vraka iekšpusē. U-CAT tiek vadīts, izmantojot akustiskus signālus, tāpēc tam pakaļ nevelkas garš kabelis, kas ierobežo robota iekļūšanu nogrimušā kuģa telpās. Zemūdens robots izstrādāts Eiropas projekta ARROWS ietvaros un spēj nolaisties līdz 100 metru dziļumā. Nākamvasar robots tiks praktiski izmēģināts Baltijas jūrā un Vidusjūrā.
Igauņu zemūdens arheoloģijas robota U-CAT prototips atgādina bruņurupuci. I. Vilka foto
Konferences īpatnība bija „karstās” zinātnes sesijas, kas tika iekļautas programmā pēdējā brīdī un skāra dažādus diskutējamus jautājumus, kas izraisa sabiedrībā lielu rezonansi. Piemēram, mūsdienu ieročos arvien vairāk izmanto elektroniku, kas palīdz karavīram atrast mērķi, identificēt to, notēmēt, u.tml. Nākošais solis kara tehnikas attīstībā būs autonomas kaujas ierīces (kara roboti), kas pašas atradīs mērķi un pieņems lēmumu par tā iznīcināšanu. Lielais jautājums ir, vai šāda situācija ir pieļaujama, proti, vai var atļaut robotiem patstāvīgi pieņemt lēmumu par cilvēka nogalināšanu? Ekspertu domas dalījās, taču kopējais viedoklis bija tāds, ka šāda situācijas attīstība ir neizbēgama. Zinātnieku uzdevums ir panākt, lai robotu sistēmas pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu, lai pēc iespējas mazāk ciestu kara darbībā neiesaistītie civiliedzīvotāji.
Autonomo kaujas sistēmu eksperti uzklausa žurnālistu jautājumus preses konferencē. ESOF foto
Vēl vienā karstā tēma bija elektroniskās cigaretes, kas Latvijā nav populāras, bet, piemēram, Lielbritānijā dažu gadu laikā uz tām ir pārgājuši vairāki nekā divi miljoni smēķētāju. Vai elektroniskā cigarete ir „maigā nāve” jeb lieliska iespēja uzlabot sabiedrības veselību? Jā, lietojot e-cigareti, smēķētāja plaušās nenonāk darva un citi tabakas sadegšanas produkti. Pētījumi rāda, ka lietojot e-cigareti, ir vieglāk atmest smēķēšanu. Bet kādi ir riski un kā regulēt šo cigarešu lietošanu? Visi šie jautājumi bija pieaicināto zinātnieku – ekspertu uzmanības lokā. Pēc „karstajām” zinātnes sesijām tradicionāli notika preses konferences, kurās žurnālisti varēja uzdot papildu jautājumus, kas palīdzēja izprast problēmas būtību. Par abām minētajām tēmām autors sagatavos izvērstākus rakstus.
Līdztekus ESOF forumam norisinājās festivāls „Zinātne pilsētā”, kuru apmeklēja vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēku, galvenokārt Kopenhāgenas iedzīvotāji. Dānijas Augstākās izglītības un zinātnes ministre Sofija Kārstena Nīlsena zinātnes festivālu vērtēja kā milzīgus zinātnes svētkus, kuros notika zināšanu un pieredzes apmaiņa daudzos līmeņos – no skolēna līdz zinātniekam.
Bērni bija dedzīgākie Zinātnes festivāla apmeklētāji. ESOF foto
Šeit varēja aplūkot pasaulē pirmo ar saules enerģiju darbināmo „ģimenes auto”, kuru izveidojuši Eindhovenas Tehniskās universitātes studenti. Proti, braucamajā ar lepno nosaukumu Stella var ērti izvietoties četri cilvēki. Automašīnas maksimālais ātrums ir 120 km/h, un tā kļuva par „praktiskās klases” uzvarētāju 2013. gada Pasaules saules izaicinājuma sacensībās Austrālijā. Augstas efektivitātes saules baterijas saražo pat vairāk enerģijas nekā nepieciešams braukšanai, tāpēc pārpalikums tiek saglabāts litija-jonu baterijā. Faktiski Stella ir saules auto un elektromobiļa hibrīds. Baterijas jaudu izmanto tad, kad nepieciešams strauji uzņemt ātrumu, un protams, arī tad, kad nav saules. Ar vienu uzlādi auto spēj nobraukt 780 km dienā vai 430 km naktī. Kas ir svarīgi, automašīna atbilst visām ceļu satiksmes prasībām un ir sertificēta braukšanai pa Dānijas ceļiem. Tā sver tikai 388 kg, jo tās izgatavošanā izmantoti viegli materiāli – alumīnijs un oglekļa šķiedra.
Saules auto un elektromobiļa hibrīds Stella. I. Vilka foto
Dānijas tehnoloģijas institūts prezentēja miniatūras degvielas šūnas, kuras iespējams izmantot kā enerģijas avotu dažādās portatīvajās elektroierīcēs, piemēram, dzirdes aparātos. Tā kā dzirdes aparāts patērē samērā daudz enerģijas, tam nepieciešams bieži mainīt baterijas. Tradicionāli dzirdes aparātos izmanto cinka-gaisa baterijas, kuras, atkarībā no aparāta konstrukcijas un dzirdes zuduma pakāpes, var nākties mainīt katru dienu. Degvielas šūnā par enerģijas avotu kalpo metilspirts (metanols). Katalizatora klātbūtnē un izmantojot speciālu membrānu notiek ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā degvielas šūna ražo elektrisko enerģiju. Ar metanolu darbināmu dzirdes aparātu no rīta ievieto „uzlādes stacijā”, kur tas 30 sekunžu laikā tiek uzpildīts ar svaigu metanola porciju, un pēc tam ir izmantojams visā dienas garumā. Dāņi plāno uzsākt šādu degvielas šūnu ražošanu 2015. gadā.
Metanola degvielas šūnas ir piemērots enerģijas avots portatīvajām elektroierīcēm. I. Vilka foto
Savukārt Dānijas Tehniskās universitātes studenti deva apmeklētājiem nogaršot alu, kas brūvēts netradicionālā veidā. Parastais alus iegūšanas ceļš ir šāds. No miežiem, tos mērcējot, diedzējot un kaltējot, iegūst iesalu. Iesals ir salds, jo tajā notiek fermentācija. Iesalu samaļ, pievieno ūdeni un silda, līdz iegūst misu. Pēc tam misu apstrādā, raudzē un iegūst alu. Dāņu studenti izlaiž iesala iegūšanas procesu, tādā veidā ietaupot enerģiju un samazinot oglekļa dioksīda izmešus par 8%. Lai graudos esošo cieti pārvērstu cukurā, viņi izmanto rūpnieciski ražotus enzīmus. Alus neapšaubāmi bija dzerams, kaut arī to nevarēja nosaukt par ļoti garšīgu.
Dānijas Tehniskās universitātes studenti piedāvā bez iesala brūvētu alu. I. Vilka foto
Daļa festivāla publikas izmantoja iespēju tikties ar vācu astronautu Gerhardu Tīli, kurš 2000. gadā veica lidojumu kosmosā ar kosmoplānu Space Shuttle. Apmeklētāji varēja ne tikai saņemt autogrāfu, bet arī īsi aprunāties ar astronautu. Pašlaik G. Tīle, kurš pēc izglītības ir fiziķis, ir Eiropas kosmiskās aģentūras Stratēģiskās plānošanas un sadarbības nodaļas vadītājs.
Astronauts un Eiropas kosmiskās aģentūras darbinieks Gerhards Tīle. I. Vilka foto
Par ESOF norises vietu bija izvēlēts Carlsberg kvartāls, kurā no 1847. līdz 2008. gadam darbojās slavenā alus rūpnīca. Tagad ražotne ir pārcelta ārpus Kopenhāgenas, bet rūpnīcas ēkas tiek izmantotas pilsētnieku vajadzībām. Kvartāls izceļas ar elegantu arhitektūru, kurā bijušās rūpnīcas torņi un dūmeņi ienes savdabīgu akcentu. Žurnālistiem bija iespēja apmeklēt Carlsberg laboratorijas un uzzināt, cik rūpīgi un atbildīgi te izturas pret alus ražošanas procesu. Jau 19. gadsimtā Carlsberg sāka attīrīt raugu, lai tajā nebūtu nevēlamu baktēriju, kas bojā alus garšu, bet mūsdienās sabiedrības spiediena dēļ nelieto ģenētiski modificētus miežus, kaut arī ar tiem alus būtu garšīgāks.
Foruma norises vieta - Carlsberg kvartāls Kopenhāgenā izceļas ar neparastu arhitektūru. I. Vilka foto
Svarīgs alus kvalitātes komponents ir mieži. Tos audzējot, augsnē nedrīkst būt pārāk daudz slāpekļa, savukārt gatavajos graudos – pārāk daudz proteīnu. Arī lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 2 – 5%. Tāpēc Carlsberg jau ilgstoši nodarbojas ar miežu selekciju. Jaunākais sasniegums ir t.s. double null-LOX mieži, kuri nesatur lipoksigenāzi (LOX). No šādiem miežiem iegūtu alu var ilgstoši uzglabāt un tam neparādās veca papīra garša. Tāpat labā alū ir ļoti maz dimetilsulfīda, kas varētu radīt bojātu kāpostu garšu. Arī tas panākts, selekcionējot miežus. Interesanti, ka alum ir tāda oficiāla īpašība kā dzeramība (drinkability). Carlsberg pārstāvis to definēja šādi – ja pēc viena alus kausa gribas otru, tad dzeramība ir laba.
Mieži ir alus brūvēšanas pamats, tāpēc to kvalitātei un selekcijai pievērš pastiprinātu uzmanību. I. Vilka foto
Vakaros foruma dalībniekiem tika piedāvāti dažādi saviesīgi pasākumi. Viens no tiem notika tieši Līgo vakarā, kuru dāņi tradicionāli pavada piknikā pie iekurta ugunskura, tiesa, bez latviešiem raksturīgajām līgo dziesmām. Kādu citu vakaru mediju pārstāvjus uzaicināja uz Kopenhāgenas zinātnes centru Experimentarium, kur nepiespiestā atmosfērā žurnālistiem bija iespēja izmēģināt centra dažādās iekārtas, piemēram, ietērpt sevi milzīgā ziepju burbulī, paspokoties dažādos spoguļos, veikt eksperimentus ar ūdeni vai izmēģināt ziemeļvalstīm raksturīgās sporta spēles. Vēl žurnālistiem bija iespēja doties preses tūrēs uz Dānijas zinātniskajām iestādēm. Autors apmeklēja Pekinas genoma institūta Eiropas filiāli un Dānijas tehnoloģiju universitātes Vēja enerģijas nodaļu. Terra 2.0 raksti par šīm tēmām sekos.
Mediju pārstāvji zinātnes centrā Experimentarium. I. Vilka foto
Noslēgumā pasākuma „lāpa” tika svinīgi nodota Mančestrai Lielbritānijā, kur 2016. gadā notiks nākamais ESOF forums.
