Latvija un Ukraina Otrajā pasaules karā divu vēsturnieku skatījumā

Latvijas Kara muzeja vēsturnieka, LU doktoranta Jāņa Tomaševska priekšlasījumā “Latvija Otrajā pasaules karā: izpētes problēmas un izaicinājumi” (“Latvia in the Second World War: Research Problems and Challenges”) tiks apskatīti galvenie Latvijas Otrā pasaules kara vēstures izpētes problēmjautājumi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kā arī pētniecības virzieni un izaicinājumi mūsdienās.

Savukārt Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālās Universitātes asociētais profesors Andrijs Rukass priekšlasījumā “Ukraina Otrajā pasaules karā: daži aktuāli jautājumi”(“Ukraine in the Second World War: some topical issues”) runās par nozīmīgiem un joprojām diskutabliem aspektiem par Ukrainas lomu un vietu Otrā pasaules kara vēsturē. Lekcijā tiks uzsvērts ukraiņu tautas ieguldījuma mērogs uzvarā pār nacismu, izceļot miljonu ukraiņu upurus Sarkanās armijas frontes līnijās, partizānu pretestībā un nacionālajā pagrīdē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Ukrainas zemes traģiskajam liktenim, kas kļuva par vienu no galvenajiem kara darbības un okupācijas terora teātriem. Lekcijā tiks arī aktualizēts jautājums par to, kā Ukrainas neatkarības centieni krustojās ar globālo cīņu pret totalitārajiem režīmiem. Tāpat lektors argumentēs nepieciešamību pārvarēt novecojušus impēriskos stāstus un nostiprināt Ukrainas īsto vietu Otrā pasaules kara kolektīvajā atmiņā kā nācijai, kas cīnījās par savu izdzīvošanu, cieņu un brīvību. Šāda pieeja ir būtiska ne tikai vēsturiskā taisnīguma vārdā, bet arī Ukrainas identitātes un tās viedokļa nostiprināšanai starptautiskajā akadēmiskajā diskursā.

Par lektoriem

Jānis Tomaševskis ir Latvijas Kara muzeja vēsturnieks vēstures zinātņu maģistrs (LU, 2009). Šobrīd izstrādā LU promocijas darbu par tēmu: “Latvijas pretpadomju bruņotā pretošanās Vācijas-PSRS kara sākumā 1941. gada vasarā: izcelšanās, sastāvs, struktūra, darbība”. Grāmatu “Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture” (2017) un “Arvīds Krīpens: Ar zobenu un rakstāmspalvu par Latviju” (2024) autors un sastādītājs. Vairāk nekā 20 zinātnisko rakstu autors un līdzautors. Zinātniskās intereses: bruņotā pretošanās un kolaborācija, latviešu karavīri citu valstu militārajos formējumos Otrā pasaules kara gados u. c.

Andrijs Rukas ir Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes (Ukraina) Vēstures fakultātes Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras asociētais profesors. Absolvējis to pašu universitāti, kurā strādā jau gandrīz 30 gadus. Docē dažādus kursus par Centrālās un Austrumeiropas vēsturi, tostarp holokausta vēsturi. Ir Vēstures fakultātes genocīda un masu represiju pētījumu centra zinātniskais vadītājs. 2015. gadā bijis viespētnieks Holokausta piemiņas muzejā ASV. 2022. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. Ir vairāk nekā 120 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors.

Lekcijas notiek ar Ukrainas vēstniecības Latvijā un Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) atbalstu.