LU Reģionālā konference pulcina plašu interesentu loku no visas Latvijas

Konferenci atklāja LU prorektore profesore Kristīne Strada-Rozenberga: “Šai LU konferences sekcijai ir spēks, jo reti kura var lepoties ar tik lielu klausītāju skaitu. Konferences nosaukumā katrs vārds jau ir ar dziļu jēgu, par ko varētu runāt daudz… Es vēlos uzsvērt divus vārdus – Latvija un reģioni, vai pareizāk būtu – Latvija ar reģioniem, jo Latvija nav tikai Rīga, ir jāpievērš uzmanība reģioniem.” Un prorektore novēlēja, lai konferences noslēgumā no Zoom saites visi var atslēgties ar sajūtu, ka ir par ko padomāt.

Konferences darbā kopskaitā piedalījās 19 referenti un ap 250 dalībnieku no visas Latvijas. Konferenci vadīja LU Reģionālo studiju nodaļas vadītāja Gunta Kraģe un Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča.

Arī šogad LU Reģionālajā konferencē tika skatīti reģioniem aktuāli jautājumi. Ar pētījumu rezultātiem uzstājās augstskolu mācībspēki, savukārt ar praktiskā pieredzē balstītām zināšanām un veiksmes stāstiem dalījās reģionu dažādu jomu speciālisti. Līdzās izglītības, veselības un sociālās jomas nozīmībai reģionu iedzīvotāju labbūtībā šogad uzsvērtāk – pat vairāku referentu runās – iezīmējās kultūras jēdziens kā būtisks arguments iedzīvotāju labbūtības sekmēšanai.

Multiprofesionālas komandas atbalsts agrīnā bērnībā

Ar ERASMUS+ projekta “Sociāli ilgtspējīga agrīnas bērnības izglītības nākotne” starpposma rezultātiem iepazīstināja LU emeritētā profesore Ilze Ivanova un LU docente Gunta Kraģe, uzsverot, ka attīstības problēmas bērniem visbūtiskāk konstatēt ir agrīnajā pirmsskolas posmā. To veic multiprofesionāla komanda, kas ir dažādu speciālistu komanda pirmsskolas izglītības iestādē, tās sastāvā ietilpst sociālais pedagogs, speciālās izglītības skolotājs, logopēds, psihologs, vadītājs un/ vai vadītāja vietnieki, kuru savstarpējā sadarbība ir vērsta uz vienu kopīgu mērķi – nodrošināt pēc iespējas labāku bērna attīstību atbilstoši viņa vajadzībām. Multiprofesionāļu komandas savstarpējā sadarbība vērsta uz kopīgu darbu, daloties savās zināšanās, prasmēs un pieredzē, balstās uzticībā un atklātībā vienam pret otru, savstarpēji mācās un pilnveido savu kompetenci, veidojot holistisku pieeju darbā ar bērnu un viņa ģimeni. Būtiskākais aktualizēt katra profesionāļa nepieciešamību mūsu valsts izglītības iestādēs un izpētīt, kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas pašlaik. Projektā piedalās Somija, Igaunija, Lietuva un Latvija.

Kas ir zaļā personāla vadīšana

Ilgtspējas jēdzienu savā tēmā “Kāpēc daudzos uzņēmumos personāla vadīšana kļūst par zaļo personāla vadīšanu?” aktualizēja Banku augstskolas rektore profesore Līga Peiseniece, uzsverot, ka mēs visi esam vienā laivā, tāpēc jādomā, kā veidot pozitīvas pārmaiņas: “Mums kā izglītības iestādēm arī mācību programmās vajag likt uzsvaru uz ilgtspēju, lai esošie skolnieki tālāk rūpētos ne tikai par savu, bet arī par bērnu nākotni.”  Par zaļo personāla vadīšanu L. Peiseniece skaidro: “Tā ir uz vides saglabāšanu fokusēta personāla vadīšana, kas palīdz sasniegt uzņēmuma vides mērķus.” Bet galvenā problēma pagaidām esot tā, ka izpratne ir zinātnieku pusē, bet personālvadības un uzņēmumu pusē tās pagaidām neesot. Bet referente ir optimistiska, dodas uz konferencēm, uz organizācijām, uzstājas starptautiskai auditorijai un ir pārliecināta, ka, “jo vairāk par to runāsim, jo labāka būs izpratne un rezultāts.”

Par jēgpilnu mācīšanos

Par jēgpilnu mācīšanās procesu referēja LU docente Daiga Kalēja-Gasparoviča, uzdodot jautājumu – kā motivēt un pārliecināt bērnu attīstīt cilvēcīgo intelektu, laikā, kad tehnoloģijas un mākslīgais intelekts “nāk pāri”…  Kā arī par jēgu un bezjēgu, ko pieaudzis cilvēks saprot un attiecīgi rīkojas, bet, kad nonāk saskarē ar bērnu, tad uzskata, ka bērnam jāpieņem viss, ko lielais saka – “šīs tradīcijas pedagoģijā ir iesakņojušās ļoti dziļi.” Docente uzsvēra, ka skolotājam ir jārēķinās ar katra bērna individuālo pieredzi un katra bērna izjūtu mācīšanās procesā. Un jēgu dod kultūra ar savām vērtībām un vērtību sapratni.

Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm

Lielu interesi klausītājos izraisīja cēsinieku uzstāšanās. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis iepazīstināja ar Cēsīm kā Latvijas Kultūras galvaspilsētu 2025, kuras vadmotīvs ir “Kultūra galvās, pilīs, sētās”. Tas nozīmē, ka “kultūra šogad “dzīvos” no pilsētas līdz pat attālākajam novada stūrim,” pauda A. Egliņš-Eglītis, turpinot, ka kultūra ir nopietna tautsaimniecības nozare ar pārnesi citos tautsaimniecības sektoros, piemēram, kultūra stimulē radošumu, veicina zināšanu apmaiņu, veicina inovācijas, uzlabo veselību un iedzīvotāju labklājību. 

Kultūras projektu vadītāja Inga Surgunte un kultūras mediatore Baiba Roze atklāja, kas tas ir un kā Cēsīs tiek īstenota inovatīvā programma “Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm” jeb “Nosūtījums uz muzeju”. Tas daudziem konferences klausītājiem bija kā patīkams pārsteigums, ka medicīnas iestāde zāļu receptes vietā var izrakstīt nosūtījumu uz muzeju. Turklāt Cēsīs ir jau pārbaudīts, ka tas darbojas un ir pozitīvi rezultāti, – uzlabojas mentālā veselība, spēja socializēties, rodas citas intereses, tiek stiprinātas kopienas, turklāt programma ir visaptveroša, pieejama cilvēkiem no 16 līdz pat 100 gadiem. Cerams, ka šo pieredzi kopā ar kultūras galvaspilsētas ideju pārņems arī citas Latvijas pašvaldības.

Vēl kultūras nozīmību sabiedrības labbūtībā atklāja Madonas novadpētniecības muzeja direktore Zane Grīnvalde savā prezentācijā “Muzeja spēja runāt par sabiedrības labbūtību caur savām vērtībām,”  jo “muzejs kalpo sabiedrībai un vienmēr ir strādājis ar cilvēkiem, lai ar savu krājumu, ar savu pētniecību komunicētu ar sabiedrību, lai to izglītotu.” Un apmeklētāju atsaucība ir tas, kas muzeju iedvesmo radīt arvien vairāk, jo “muzejs ir dzīvs un elpojošs.”

Savukārt Santa Jaujeniece, H. Medņa kultūrizglītības centra “Dziesmusvētku skola” vadītāja runāja par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu, par kultūrizglītību, veicinot sabiedrības izpratni par kora dziedāšanu, par autentiskumu ar mūsdienīgu pieeju, kas sekmē latvisko identitāti.

Matemātikas izaicinājumi labbūtībai

Konferencē uzmanība tika veltīta arī eksaktajām zinībām – matemātikai. LU asociētā profesore Ineta Helmane referēja par tēmu “Matemātikas trauksmes mazināšana katra labbūtībai”. Matemātika var radīt trauksmi, jo tā kā joma ir ļoti abstrakta. Emocionālā spriedze, diskomforts, nemiers, nevēlēšanās darboties ar skaitļiem… Bet labā ziņa, kā uzsvēra profesore, – to var labot! “Trauksme ir stāvoklis, ko mēs varam mainīt, ja to vēlamies, ja vien tie, kas izjūt trauksmi, ir atvērti un tam gatavi, jo praktiski tā ir iemācīta uzvedība, līdz ar to varam mainīt – atbalstīt skolēnu, motivēt, apbalvot, veicināt sniegumu, novērtēt veiksmes, sadarboties ar vecākiem…,” iesaka I. Helmane.

Pozitīvās pieredzes stāsti 

Valmieras 2.vidusskolas skolotāja Sanita Eglīte dalījās pieredzē, kā veidot sadarbību un atbalstīt topošos pirmklasniekus, viņu vecākus un pedagogus, gatavojoties skolai, lai, dodoties uz skolu, būtu drošs solis.

Kuldīgas novada pirmsskolas izglītības iestādes "Bitīte" vadītāja Līga Megne dalījās pieredzē par Nordplus projektu un veiksmīgu iekļaujošās izglītības īstenošana pirmsskolā, kā arī par starptautisko un Latvijas mēroga sadarbību.

Jelgavas novada pašvaldības Mūžizglītības nodaļas vadītāja Jeļena Žoide izsvērti apskatīja, kas ir mūžizglītība ārpus lielajām pilsētām – privilēģija vai vajadzība, secinot, ka gan viena, gan otra.

Kopienu darba nozīme

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Jonas Buchel uzstājās par kopienu darbu lauku vidē. Uzsverot, ka tas ir spēcīgs instruments lokālajā vidē – gan sociālajā iekļaušanā, gan veicinot starpkultūru dialogu un dialogu starp dažādām mērķgrupām, attīstot vērtības, piemēram toleranci, darbu pret ksenofobiju, nabadzību, sociālo atstumtību. Turklāt kopiena stiprina sabiedrības stabilitāti kopumā.

LU filiāļu studentu un absolventu pētījumi 

Arī LU filiāles var lepoties saviem studentiem un absolventiem, kas konferencē pārliecinoši referēja par savu pētniecības darbu tēmām.

Tukuma filiāles absolvente Inga Mulikeviča skatīja tēmu par radošuma sekmēšanas iespējām vizuālajā mākslā vecākā pirmsskolas vecuma bērniem.

Pirmsskolas izglītības iestādes "Auseklītis" skolotāja, LU Alūksnes filiāles absolvente Santa Baidekalne dalījās ar savu pētījumu “Caurviju prasmes sadarbības pilnveide rotaļnodarbībā bērniem pirmsskolas izglītības otrajā posmā”.

LU lektore Zane Skribanovska un LU Kuldīgas filiāles studente Madara Jaunzeme uzstājās par radošuma tēmas pielietošanu pirmskolas vecuma bērnu izglītošanā, jo Madara ar mākslīgā intelekta palīdzību veido grāmatas par Supervaroņa tēmu, lai veicinātu bērnu patstāvību un prasmju apgūšanu.

Savukārt LU Cēsu filiāles absolvente Krista Baldiņa referēja par “Bernises Makkartijas mācību modeļa lietojumu skolēnu intereses radīšanai 2. klases matemātikas stundās.”

Rezumējot par konferences darbu un tā nozīmību, G. Kraģe secina: “ Reģionālā konference ir viena no platformām, kurā mēs varam dalīties pieredzē un gūt jaunas idejas, ko pārņemt savā pašvaldībā un piedāvāt saviem kopienas cilvēkiem. Latvijā cilvēki rada brīnišķīgus izglītības, kultūras un sociālos projektus, piedāvā kopienā dažādas iespējas, kas uzlabo katra iedzīvotāja labbūtību ikvienā vecuma posmā. Pilnīgi piekrītu kolēģa Jonas Buchel teiktajam, ka “kopienas darbs veicina dzīves procesu un ka mums ir vajadzīgi stāsti, kas savieno arī visu mūsu kopienu.” Līdz ar to pētījumu rezultāti, projektu iespējas, jaunas metodes un pieejas, radošie risinājumi pašvaldībās mūs apvieno, informē un bagātina.”

Konferences rīkotāji un referenti saņēma ļoti daudz pozitīvu atsauksmju, kā arī ierosinājumu tikties biežāk, lai līdz nākošajai konferencei nav jāgaida vesels gads.