LU konference
Ar diskusijām par aktuālajiem miegrācijas jautājumiem Eiropā šodien tika atklāta Latvijas Universitātes (LU) 83. zinātniskā konference. Atklāšanas plenārsēdē uzstājās migrācijas jautājumu pētnieki - LU tenūrprofesore Inta Mieriņa, Saseksas universitātes emeritus profesors (ģeogrāfijā) Rasels Kings (Russell King) un Varšavas universitātes Migrācijas pētījumu centra pārstāve dr. Moņika Šulecka (Monika Szulecka). Plenārsēdes video ieraksts skatāms LU Youtube kanāla.
“Konference ir veids, kā plašāka sabiedrībai varam rādīt un stāstīt par saviem atklājumiem, sasniegumiem un iecerēm. Zinātne nevar pastāvēt tikai laboratorijās un kabinetos. Mums ir jārunā ar nozaru ekspertiem, industriju, politikas veidotājiem, sabiedrību, mums jāparāda, kā zinātnes atklājumi un sasniegumi var veicināt valsts un sabiedrības attīstību, kā zinātnieki var veicināt procesu norisi un problēmu risināšanu,” komentē LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
Prof. I. Mieriņa savā priekšlasījumā analizēja sabiedrības mainīgās attieksmes pret migrāciju, kā arī runāja par jautājumiem, kas veido šo attieksmju izmaiņas. Eiropā ir izteikti pieaugusi galēji labējo partiju ietekme, kas veicina stingrāku migrantu uzņemšanas politiku. Šī tendence iet roku rokā ar arvien aktuālākiem demogrāfijas izaicinājumiem, kas liek valstīm meklēt risinājumus darbaspēka piesaistei. Kāda būs Eiropas nākotne un kāda ceļa izvēles sagaida Latviju? - tie ir aktuālie jautājumi arī prof. I. Mieriņas pētījumā.
Pēc tenūrprofesores uzaicinājuma LU zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdes temata izklāstu paplašināja arī viņas kolēģi - migrācijas jautājumu pētnieki no Saseksas un Varšavas universitātēm.
Saseksas universitātes emeritus profesors (ģeogrāfijā) Rasels Kings (Russell King) runāja par "Brexit" migrācijas paradoksa statistiku, kā arī atklāja jauno Eiropas Savienības migrantu stāstus par piedzīvoto – noraidījumu, pretestību un pielāgošanos. Īpaši attiecībā uz migrāciju “Brexit” ir izrādījies paradokss, kuru profesors raksturo kā “sarežģītu problēmu” ar neparedzētiem un bieži pretrunīgiem cēloņiem un sekām. Viena no galvenajām tēmām, kas virzīja "Brexit" kampaņu, bija vēlme kontrolēt un būtiski samazināt to, kas tika uztverts kā pārmērīga imigrācija. Tomēr pēc “Brexit” un Covid-19 pandēmijas imigrācijas rādītāji gandrīz trīskāršojās, salīdzinot ar laiku pirms referenduma.
Varšavas universitātes Migrācijas pētījumu centra pētniece Dr. Moņika Šulecka (Monika Szulecka) uzstājās ar tēmu "Migrācijas mehānismi un migrācijas kontrole pārmaiņu laikā: Polijas piemērs". Dr. Monika Šulecka ir pētniece Varšavas Universitātes Migrācijas pētījumu centrā – vienā no vadošajām institūcijām migrācijas procesu izpētē Polijā un Eiropā. Polija nesen kļuvusi par imigrācijas valsti, taču 2021.–2022. gadā tās kā jauna migrantu galamērķa statuss kļuva sarežģītāks. Migrantu izcelsme kļuva daudzveidīgāka (gan no Eiropas, gan ārpus tās), motivācija – dažādāka (piespiedu un brīvprātīga), un migrācijas mehānismi – atšķirīgi, radot nepieciešamību pārskatīt migrācijas politiku un kontroles prakses. Pētniece skaidroja galvenos faktorus, kas ietekmējuši migrācijas un tās kontroles izmaiņas Polijā. Viens no nozīmīgākajiem ir kara bēgļu masveida ierašanās no Ukrainas 2022. gadā, kas ietekmējusi arī migrācijas politiku. Tajā pašā laikā izmaiņas saistītas ar migrācijas politizāciju un drošības diskursa pastiprināšanos, īpaši attiecībā uz piespiedu migrantiem un ekonomiskajiem migrantiem, kuri, lai gan nepieciešami, tiek uztverti ar mazāku viesmīlību.
LU starptautiskā zinātniskā konference ir viena no vadošajām un ilgtspējīgākajām zinātnes platformām Latvijā, kas katru gadu pulcē tūkstošiem zinātnieku, pētnieku un studentu no dažādām pasaules malām. Ar gandrīz gadsimtu ilgām tradīcijām, šī konference ir kļuvusi par būtisku zinātniskās dzīves sastāvdaļu, kur tiek apspriesti mūsdienu pētniecības sasniegumi un izvirzīti jauni izaicinājumi.
Konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs septiņos sekciju sēžu blokos: Eksaktās zinātnes un tehnoloģijas, Izglītības zinātnes un psiholoģija, Tiesību zinātnes, Medicīnas un dzīvības zinātnes, Ekonomika, sociālās zinātnes, Humanitārās zinātnes un Starpdisciplinārās tēmas. Konference ir kļuvusi par platformu starpdisciplināriem pētījumiem, kur zinātnieki no dažādām jomām var dalīties ar savām atziņām un meklēt risinājumus kopīgām problēmām.
Šī ir lieliska iespēja ne tikai iepazīties ar pasaulē atzītiem pētījumiem, bet arī piedalīties aktīvā zinātniskajā diskusijā. Jaunie zinātnieki var izmantot šo iespēju, lai pierādītu savu potenciālu, savukārt pieredzējušie pētnieki – lai dalītos ar savām atziņām, iedvesmotu un veidotu jaunus sadarbības tīklus.
LU 83. starptautiskā zinātniskā konference notiks no janvāra līdz martam. Papildu informāciju un pilnu konferences programmu var atrast LU konferences tīmekļvietnē: https://konference83.lu.lv/.
