Skats uz  Pūsēnu kalnu
Skats uz Pūsēnu kalnu no dienvidiem – no kādreizējā karjera. Foto autors: Ģirts Stinkulis, LU EZTF

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeogrāfijas nodaļa nosauc 2025. gada ģeovietu. To izvirzīšanā un balsošanā par 8 potenciālajām ģeovietām piedalījās ģeologi un ģeoloģijas interesenti. Pamatojoties uz balsojuma rezultātiem, šogad par Gada ģeovietu tika izvēlēts Pūsēnu kalns Dienvidkurzemes novadā, Nīcas pagastā. Pūsēnu kalns ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, tas atrodas dabas parkā “Bernāti”.

Pūsēnu kalns ir savrupa kāpa līdzenā teritorijā, kas izceļas starp līdzīgiem veidojumiem – tā ir augstākā piejūras kāpa Latvijā ar absolūto augstumu 37,0 m un relatīvo augstumu 31,0 m. Daļa kāpas savulaik ir tikusi norakta sakarā ar karjera izveidi, tomēr tās augstākā daļa ir saglabājusies. Kāpa pirms tās daļējas norakšanas bijusi izometriska, ar caurmēru aptuveni 350 m. Pašreizējais nenoraktās daļas garums austrumu-rietumu virzienā ir aptuveni 260 m, bet ziemeļu-dienvidu virzienā aptuveni 280 m.

Pūsēnu kalns ir viena no kāpām, kas ietilpst Papes-Jūrmalciema-Bernātu kompleksajā kāpu grēdā. Šajā grēdā izšķir divus – Papes-Jūrmalciema un Jūrmalciema-Bernātu kāpu posmus. Šos posmus pa vidu pārrauj aptuveni 1,5 km garš pārpūsto smilšu iecirknis, kas izveidojies pirms vairāk nekā 300 gadiem pēc mežu izciršanas un ugunsgrēka. Abus kāpu posmus raksturo gar jūras krastu paralēli esošu kāpu grēda, kas ir veidojusies pēdējo Baltijas jūras stadiju laikā. Dziļāk sauszemē seko otrs kāpu valnis, kas ir vēja deformēto parabolisko un tām līdzīgo kāpu grēda. Šīs kāpas tiek saistītas ar Litorīnas jūras stadiju, un tās norobežojušas lagūnu joslu līdzenumu no jūras.

No kāpas virsotnes karjera nogāzes pusē paveras lielisks skats uz apkārtējo ainavu – pāri pamestajai karjera teritorijai un apmežotai piejūras kāpu joslai redzama jūra.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. Plānots, ka publisks izglītojošs pasākums, kas veltīts Latvijas 2025. gada ģeovietai, notiks pie Gada ģeovietas oktobra sākumā, kad pasaulē atzīmē Ģeodaudzveidības dienu.

Latvijas Gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”. Gada ģeovietas popularizēšanā un izglītojošā pasākuma veidošanā tiks uzrunāta un iesaistīta arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Share