Latvijas Universitātē (LU) ar lekciju “Tendences ekonomikā: nevis slinkojot un pūstot, bet darot!” viesosies Latvijas Bankas prezidents un ekonomists Mārtiņš Kazāks. Vieslekcija notiks 26. novembrī plkst. 15.30 Raiņa bulvārī 19 (Mazajā aulā). Uz lekciju aicināti visi LU studenti, mācībspēki un darbinieki, kā arī citi interesenti.

Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks lekcijā pievērsīsies tendencēm pasaules un Latvijas ekonomikā, izaicinājumiem tautsaimniecības attīstībā un iespējamiem risinājumiem tās veicināšanai. Īpašs fokuss tiks veltīts finanšu pakalpojumu pieejamībai Latvijā, iepazīstinot gan ar šajā jomā jau paveikto, gan plānoto. 

Lekciju atklās un viesus LU vārdā uzrunās Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Priede.  

M. Kazāka vieslekcijas LU jau kļuvušas par tradīciju, dodot iespēju LU studentiem un citiem interesentiem kopā ar Latvijas bankas vadītāju apspriest aktualitātes ekonomikā. Katru vieslekciju allaž papildina jautājumu un atbilžu sesija, klausītājiem un lektoram diskutējot gan par lekcijā pausto, gan citiem aktuāliem ekonomikas un finanšu nozares aspektiem. Ar priekšlasījumu par Latvijas monetāro politiku M. Kazāks atklāja arī LU Starptautisko zinātnisko konferenci 2022. gada februārī. 

Par Mārtiņu Kazāku 

Mārtiņš Kazāks dzimis 1973. gada 19. septembrī Liepājā. Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā un Londonas Universitātē – maģistra grādu ekonomikā ar izcilību un doktora grādu ekonomikā.  Strādājis par vadošo ekonomistu Finanšu ministrijā, Londonas Universitātes koledžā, "Swedbank". Bijis pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā, Londonas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā. Darbojies Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā un Fiskālās disciplīnas padomē, bet kopš 2018. gada ir Latvijas Bankas padomes loceklis. M. Kazāks ir daudzu publikāciju autors un līdzautors finanšu tirgu un to integrācijas, ekonomiskās attīstības cikla un finanšu krīžu, fiskālās politikas un tautsaimniecības konkurētspējas jomā. 

Share