Akadēmiskais centrs
GIFT projekta 1. starpreģionu tematiskais seminārs “Integrēta zaļā infrastruktūra un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana” notika tiešsaistē 2024. gada 25. janvārī un to organizēja Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs (ESASAC). Šis seminārs kalpoja kā platforma ekspertiem un speciālistiem no visas Eiropas, lai dalītos zināšanās un labajās praksēs. Seminārā piedalījās 75 dalībnieki no Spānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Itālijas, Slovēnijas, Latvijas un Horvātijas.
Seminārs sākās ar projekta vadītājas Zanes Zeibotes uzrunu un ievadvārdiem. Pēc tam Dainis Ruņģis, bioloģijas zinātņu doktors no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, uzsvēra ģenētiskās daudzveidības būtisko lomu mežos, dabā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Viņa prezentācija atspoguļoja sarežģītās attiecības starp ģenētisko daudzveidību, ekosistēmu noturību un dažādu sugu pielāgošanās spējām.
Spānijas Ames pilsētas dome iepazīstināja ar jaunu pieeju mežu ugunsgrēku novēršanai. Šī iniciatīva ir vērsta uz lapu koku stādīšanu sekundārajās profilakses un aizsardzības joslās, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību un mazinātu meža ugunsgrēku ietekmi. Tā ietver proaktīvu stratēģiju, kas uzsver vietējās sadarbības un ainavu adaptīvās pārvaldības nozīmi, lai samazinātu ugunsgrēku risku. Turpinājumā, Zviedrijas pārstāve Anna Stemstroma no Vesterjētlandes lēnes administratīvās padomes piedāvāja inovatīvu metodi, ko sauc par jaunu koku “veteranizāciju”, kuras mērķis ir uzlabot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt apdraudētas sugas. Šī metode ietver proaktīvu pieeju vides pārvaldīšanai, nodrošinot dzīvotņu nepārtrauktību nākamajām paaudzēm.
Beļģijas dalībniece Karolīna Horkmansa prezentēja Flandrijas rīcības programmu ekoloģiskajai defragmentācijai, izceļot progresīvu digitālo informācijas un lēmumu pieņemšanas sistēmu, kas atbalsta ekoloģisko konektivitāti un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Seminārā uzstājās arī Nīderlandes Frīzlandes provinces pārstāvis Harits Dijkmans, sniedzot prezentāciju, kurā tika apspriesta Nīderlandes valsts subsīdiju shēma dabas aizsardzībai un tās loma sadarbības veicināšanā dabas un bioloģiskās daudzveidības attīstībai šajā provincē.
Vācijas Leipcigas apriņķa pārstāves (prof. Dr. Silke Nilsena un Dr. Marija Vlačiča) prezentēja projektu “Lebendige Luppe”, kas vērsts uz upju un piekrastes ainavu atjaunošanu Elsteres-Luppes palienē. Šī iniciatīva domāta ūdenstilpņu un tām piegulošo zemju ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai un daudzveidīgu dzīvības formu atbalstīšanai.
Itālijas Ilgtspējīgas attīstības aģentūras pārstāvis Marko Afronte analizēja pašvaldības publiskās zaļās infrastruktūras revalorizāciju, uzsverot pilsētu zaļo zonu lomu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanā un ekoloģisku ieguvumu nodrošināšanā pilsētvidē.
Slovēnijas Mežsaimniecības institūta pārstāve Tjaša Baloha iepazīstināja ar daudzfunkcionālu meža apsaimniekošanas plānošanas sistēmu, kas ilustrē dažādu meža funkciju un pakalpojumu integrāciju ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un saglabāšanas mērķu sasniegšanai.
Savukārt, Davorka Maljkoviča no Zagrebas zooloģiskā dārza (Horvātija) dalījās ieskatos par Zagrebas zooloģiskā dārza modernizācijas 1. fāzi, uzsverot zooloģisko dārzu lomu izglītības un rekreācijas aktivitātēs, kā arī to ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumos.
Semināra noslēgumā Slovēnijas pārstāve Mateja Korošeca no uzņēmējdarbības atbalsta centra L.T.D. “Kranj” iepazīstināja ar pilsētas mežu apsaimniekošanu Celjes pilsētas kopienā. Šīs labās prakses ietvaros tika uzsvērta pilsētu mežsaimniecības nozīme pilsētnieku dzīves kvalitātes uzlabošanā un pilsētvides bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.
Pārtraukumos seminārs tika papildināts ar videomateriāliem, kas atspoguļoja zaļās infrastruktūras un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspektus Latvijā.
Noslēguma vārdus teica projekta vadošā partnera pārstāve Encarnación Nieto Zas no Teritoriju studiju institūta, Galīcijā, Spānijā, secinot, ka veiksmīgas zināšanu un labo prakšu apmaiņas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mijiedarbību starp cilvēkiem un dabu caur integrētu zaļo infrastruktūru un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tādējādi, projekts GIFT kalpo kā Eiropas sadarbības platforma, kura mērķis ir integrēt zaļo infrastruktūru politikas plānošanā dažādās nozarēs un valstīs, stiprinot apņemšanos saglabāt bioloģisko daudzveidību un veicināt ilgtspējīgu attīstību.
