Akadēmiskais centrs
Vadošo vietu rangā ir saglabājusi Dānija, otrajā vietā šogad ir Īrija (7. vieta 2022.g.), bet trešajā – Šveice (2. vieta 2022.g.). Citas valstis, kas atrodas pirmajā desmitniekā ir Singapūrā (4. vieta), Nīderlandē (5. vieta), Taivāna (6. vietā), Hongkonga (7. vietā), Zviedrija (8. vieta), ASV (9. vieta) un Apvienotie Arābu Emirāti (10. vietā). Kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva tikai nedaudz noslīdējušas IMD Pasaules konkurētspējas reitingā un attiecīgi Igaunija šogad ierindojas 26. vietā (22. vieta 2022.g.), bet Lietuva – 32. vietā (29. vieta 2022.g.).
Dānijas vadošā pozīcija balstās uz tās nepārtrauktajiem sasniegumiem visos izmērītajos konkurētspējas faktoros. Tā joprojām ir pirmā uzņēmējdarbības efektivitātē un infrastruktūrā, nedaudz uzlabojot valdības efektivitāti. Otrās vietas ieguvējas – Īrijas straujais kopvērtējuma kāpums lielā mērā ir tās spēcīgo sasniegumu ekonomiskajos rādītājos rezultāts, kur tas pieaug no septītās vietas uz otro.
Šveice ieņem augsto trešo vietu, pateicoties tās sniegumam visos konkurētspējas faktoros. Tas saglabājas pirmajā attiecībā uz valdības efektivitāti un infrastruktūru, ieņem septīto vietu uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājos un uzlabo ekonomiskos rādītājus.
Konkurētspējas rādītāju šajā gadā ietekmējuši globāla mēroga politiski, ekonomiski un sociāli notikumi un sarežģījumi, ko radījusi inflācija, ģeopolitiskie riski un pieaugoša politiskā sadrumstalotība pasaulē. Savukārt, valstis, kas ekonomiski vēlāk atvērās pēc COVID-19 pandēmijas, izjūt savas konkurētspējas uzlabošanos (Taizeme, Indonēzija un Malaizija), bet tās, kas mazāk aizsargāja savas ekonomikas, piedzīvojušas konkurētspējas kritumu (Zviedrija un Somija).
Pasaules konkurētspējas centra (PKC) direktors Arturo Bris uzsver, ka “Politiskā sadrumstalotība ir COVID-19 un Ukrainas kara rezultāts, bet panākumus gūst tās valstis – piemēram, Singapūra, Saūda Arābija un Indija, kas īsteno savas intereses. Inflācijas spiedienam samazinoties, bet joprojām nedrošiem akciju tirgiem, mēs tagad varam redzēt uzvarētājus un zaudētājus apstākļos, kad pārklājas vairākas krīzes,”
Šis PKZ liecina, ka pasaules ekonomikas satricinājuma ietekme uz to reģionu un valstu konkurētspēju, kurās ir stabila vietējā enerģijas ražošana, stabilas piegādes ķēdes un labvēlīga tirdzniecības bilance, piemēram, Ķīna, Saūda Arābija, Šveice un Taivāna, ir pozitīva – viņi ir spējuši saglabāt vai uzlabot savu labklājības līmeni. Savukārt, ekonomikas, kas ir ļoti atkarīgas no izejvielu un enerģijas importa, ir piedzīvojušas konkurētspējas kritumu. Piemēram, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Vislielāko kāpumu uz 34. vietu (no 44.) piedzīvojusi Indonēzija, kuras progresu veicina stabili sasniegumi ekonomiskajā sniegumā un uzņēmējdarbības efektivitātē.
Šajā PKZ netika vērtētas Krievija un Ukraina, bet pirmo reizi tam ir pievienojusies Kuveita, kas tika novērtēta kā 38. konkurētspējīgākā valsts no 64 pasaules valstīm.
Skatīt pilnu 2023.g. PKZ rangu sarakstu šeit:
IMD Pasaules konkurētspējas ziņojums tiek publicēts kopš 1989. gada un šogad tā reitings šajā gadā ir balstīts uz 164 dažādu faktoru izvērtējumu. Papildu statistikas un citiem rādītājiem pētījumā vērtētas arī 6400 biznesa vadītāju atbildes uz 92 detalizētiem aptaujas jautājumiem, kas vērtē biznesam svarīgus faktorus, kā arī korupcijas līmeni, vides un dzīves kvalitāti.
Papildu informāciju par 2023. gada Pasaules konkurētspējas ziņojuma rezultātiem, lūdzu, skatiet IMP Pasaules konkurētspējas centra mājaslapā www.imd.org, centra lapās www.imd.org/wcc , kā arī IMD World Competitiveness Online .
2015. gada decembrī Latvijas Universitāte (LU) un IMD Pasaules konkurētspējas centrs noslēdza vienošanos par partnerību ar LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru (ESASAC/ www.lu.lv/cets) IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatu izstrādāšanā.
Avots: © IMD World Competitiveness Center www.imd.org/wcc.
 jaunākie rezultātŠī gada ziņojumā Latvija piedzīvojusi lielāko kritumu kopvērtējumā starp visām 64 vērtētajām pasaules valstīm, šogad noslīdot uz 51. vietu no 35. vietas pagājušā gadā. Šāds kritums galvenokārt skaidrojams ar valsts pārvaldes efektivitātes un uzņēmējdarbības efektivitātes pasliktināšanos, ko izraisīja rekordaugstais inflācijas līmenis 2022. gadā. ){kind=link}