Akadēmiskais centrs
Pasākuma runātāju vidū būs Eiropas un Kanādas eksperti un praktiķi. Pasākumu organizē Latvijas Universitāte (LU) un Karltonas Universitāte (Otava, Kanāda) Žana Monē ES un Kanādas tīklojuma ietvaros (www.carleton.ca/caneunet), kuru Latvijā pārstāv LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs.
Semināri notiks daļēji klātienes (30.09.2022.) un tiešsaistes (29.09. un 6.10.2022.) formātos angļu valodā. Lai saņemtu Zoom saiti uz izvēlēto semināra dienu, nepieciešams reģistrēties. Semināri notiks trijās dažādās dienās, kas nepieciešams, lai pielāgotos laika joslu atšķirībām. Interesenti var neierobežoti piedalīties šajos semināros tiešsaistē, bet, lai saņemtu Zoom saiti, nepieciešama reģistrēšanās uz katru konkrēto semināra paneli.
Situācijas izklāsts
Krievijas neizprovocētais uzbrukums Ukrainai ir karš, kas iezīmē Eiropas drošības sistēmas, kādu mēs to pazīstam kopš Otrā pasaules kara beigām, sabrukumu un neizbēgamu pārveidi. Pašreizējās drošības sistēmas pamatprincipi, piemēram, teritoriālās integritātes ievērošana un civiliedzīvotāju aizsardzība kara laika situācijās, vairs nav spēkā. Primārā motivācija pēckara Eiropas integrācijas projektam bija radīt apstākļus, kas novērstu jauna kara izcelšanos Eiropā, balstoties uz ekonomiskās savstarpējās atkarības, liberālo demokrātisko vērtību, tiesiskuma un labas pārvaldības principiem. Šie principi un ES centieni tos piemērot attiecībās ar Krieviju ir izrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu mieru ES kaimiņvalstīs.
Militārais konflikts ir izaicinājis Eiropas Savienību pastiprināt savas drošības un militārās spējas, kā arī pieņemt striktu nostāju ES, tās dalībvalstu un partnervalstu drošības interešu aizstāvēšanai. Lai gan NATO un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir uzņēmušās vadošo lomu, atbalstot Ukrainu tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju, ES un tās dalībvalstis arī ir spērušas soli uz priekšu, sniedzot militāro un humāno palīdzību, ieviešot plašas un saskaņotas sankcijas pret Krieviju, uzņemot miljoniem ukraiņu, kas bēg no konflikta, kā arī ar diplomātiskajiem centieniem palīdzot likt pamatu savstarpēju sarunu risinājumam, un Ukrainas un Moldovas kā ES kandidātvalstu uzņemšanai.
 un tās dalībvalstīm, kā arī Kanādas un ES sadarbību.){kind=link}