Akadēmiskais centrsZiņojuma rezultāti liecina, ka pirmās piecas vietas ieņem tās pašas valstis, kas līdz šim, tikai citādā secībā. Pirmajā vietā reitingā ir atgriezušās Amerikas Savienotās valstis (ASV), tām seko Hongkonga, Singapūra, Nīderlande un Šveice. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ASV ir uzlabojušas savu pozīciju par trijām vietām, pateicoties augstiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, komercpakalpojumu eksporta pieaugumam un valsts parāda vadības uzlabošanai, kamēr Hongkonga ieņem vienu vietu zemāk nekā iepriekš, bet Singapūra saglabā trešo pozīciju.
Nīderlande ir pakāpusies par vienu vietu šajā gadā, ieņemot ceturto pozīciju, kas liecina par līdzsvarotu konkurētspējas pieauguma tendenci, bet Šveice ir 5. vietā jeb par vienu vietu zemāk nekā ieprieksējā gadā sakarā ar eksporta samazināšanos, kā arī pieaugot bažām par P&A iekārtu relokācijas iespējamību.
Pirmajā desmitniekā atlikušās piecas vietas stabili ieņem Eiropas Ziemeļvalstis Dānija, Norvēģija un Zviedrija, kas attiecīgi ieņem 6., 8. un 9. vietas. Šīs valstis uzrāda augstus privātā sektora produktivitātes un pārvaldības rādītājus. Apvienotie Arābu Emirāti ir 7. vietā, bet Kanāda – 10. vietā.
Citas valstis, kas jau iepriekš uzrādījušas labus rādītājus, turpina tos uzlabot. Īpaši jāatzīmē Austrija (18. vieta) un Ķīna (13. vieta), kas par septiņām un piecām attiecīgi uzlabojušas savas vietas.
IMD Pasaules Konkurētspējas centra direktors Arturo Bris atzīst, ka “ekonomikas izaugsme, valsts parāda samazināšana un pieaugoša biznesa produktivitāte ir ļāvušas Austrijas konkurētspējai pieaugt. Ķīnas gadījumā investīcijas fiziskajā un nemateriālajā infrastruktūrā, kā arī juridisko un tiesisko institucionālo aspektu uzlabošanās, ir veicinājušas tās konkurētspējas rādītāju uzlabošanos”.
Krievija un Turcija konkurētspējas reitingā ir pakāpušās par vienu vietu, attiecīgi ieņemot 45. un 46. pozīciju.
Ekonomikas, kas atrodas piecās zemākajās vietās, savos rādītājos uzrāda vien nelielas izmaiņas, jo īpaši tās valstis, kuras iepriekšējos gados ir piedzīvojušās ekonomiskas un politiskas problēmas. Kamēr Mongolija (62. vieta) un Venecuēla (63. vieta) ieņem tādas pašas pozīcijas kā iepriekšējā gadā, Ukraina (59. vieta) un Brazīlija (60. vieta) ir uzlabojušas savas pozīcijas. Brazīlijas rādītāji ir uzlabojušies pirmo reizi pēc 2010. gada sakarā ar pozitīvu reālā IKP pieaugumu un nodarbinātības rādītāju uzlabošanos, savukārt Ukraina ir paaugstinājusi biznesa efektivitāti. Horvātijas rādītāji pasliktinājušies par divām vietām, līdz ar to tā noslīdējusi uz 61. vietu.
Arturo Bris atzīmē, ka “šī gada rezultāti liecina par konkurētspējas atšķirību nostiprināšanos. Valstis izvēlas dažādus ceļus konkurētspējas paaugstināšanai. Tās valstis, kas ir reitinga priekšgalā, uzrāda par vidējiem rādītājiem augstākus rādītājus visos konkurētspējas faktoros, bet viņu konkurētspējas veicinātāji ir dažādi. Piemēram, viena ekonomika var balstīt savu konkurētspēas statēģiju uz tādiem atsevišķiem aspektiem, piemēram, materiālā un nemateriālā infrastruktūra, kamēr citi sasniedz augstāku konkurētspēju, pateicoties valdības darba efektivitātes uzlabošanai.”
Lai gan Austrumeiropas valstis reitingā uzrāda dažādus rezultātus, tomēr pārsvarā gadījumu ekonomikas rādītāji uzlabojas. Šajā grupā ietilpst Lietuva (32. vieta), Polija (34. vieta) Slovēnija (37. vieta) un Ungārija (47. vieta), Bulgārija (48. vieta) un Rumānija (49. vieta). Starp šīm valstīm visstraujākais konkurētspējas pieaugums ir bijis Polijai, Slovēnijai un Ungārijai – attiecīgi par četrām, sešām un piecām vietām.
Polijas sasniegumu pamatā ir IKP pieaugums, komercpakalpojumu eksporta pieaugums un valsts parāda vadības uzlabošanās. Ungārijas konkurētspējas uzlabošanās pamatā daļēji ir uzņēmumu nodokļu samazināšana un kopējais produktivitātes pieaugums. Slovēnijas rādītāji uzlabojas, pateicoties pozitīvām izmaiņām nacionālajā ekonomikā un valsts budžeta uzlabošanai. Konkurētspējas samazināšanās vērojama Čehijas (29. vieta), Igaunijas (31. vieta) un Slovākijas (55. vieta) gadījumos, kamēr Latvija (40. vieta) ir saglabājusi tādu pašu reitingu kā iepriekšējā gadā. Jāatzīmē, ka 2017. gadā Latvija noslīdeja no 37. uz 40. vietu.
Pasaules konkurētspējas ziņojums tiek publicēts kopš 1989. gada. Šogad tā reitings ir balstīts 258 dažādu faktoru izvērtējumu, kas atvasināti no četriem svarīgākajiem faktoriem – ekonomiskie rādītāji, valdības efektivitāte, biznesa efektivitāte un infrastruktūra. Papildu statistikas un citiem rādītājiem pētījumā vērtētas arī biznesa vadītāju atbildes uz detalizētas aptaujas jautājumiem, kas analizē biznesam svarīgus faktorus, kā arī korupcijas līmeni, vides un dzīves kvalitāti.
Papildu informāciju par 2018. gada Pasaules konkurētspējas ziņojuma rezultātiem, lūdzu, skatiet IMP Pasaules konkurētspējas centra mājaslapā.
2015. gada decembrī Latvijas Universitāte (LU) un IMD Pasaules konkurētspējas centrs noslēdza vienošanos par partnerību ar LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru (ESASAC/ www.lu.lv/cets) IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatu izstrādāšanā.
Avots: IMD World Competitiveness Center.
