LU konference
Semināru atklāja Dr. Ivo Vinogradovs no Latvijas Universitātes, kurš iepazīstināja ar stratēģijām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas integrēšanai pilsētu zaļās infrastruktūras plānošanā. Viņš iepazīstināja ar Rīgas pilsētas zaļo infrastruktūru un uzsvēra pilsētplānošanas nozīmi, kas veicina ekoloģisko veselību, vienlaikus nodrošinot funkcionālu un estētisku labumu vietējiem iedzīvotājiem, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju.
Fernanda Torrente Sančesa-Guisande (Fernanda Torrente Sánchez-Guisande) no Kusko (Couso) mežu kopienas Spānijā stāstīja par mežiem kā ilgtspējīgu resursu un sociālās kohēzijas avotiem un dalījās ar piemēriem, kā mežu diversifikācija ir radījusi papildus darbavietas un stiprinājusi kopienas sadarbības tīklus. Turpinājumā, Zviedrijas pārstāve Anna Stemstroma no Vesterjētlandes lēnes administratīvās padomes iepazīstināja ar koka veidņu kastu konceptu, kas imitē dabiskos dobumus, kas atrodami vecos kokos. Šīs kastes nodrošina kritiskus biotopus dažādiem organismiem, palīdzot saglabāt bioloģisko daudzveidību vietās, kur ir maz vecu koku.
Inge Liekens no Flandrijas Tehnoloģisko pētījumu institūta (VITO) Beļģijā demonstrēja Dabas Vērtības Pārlūku (Nature Value Explorer) — tīmekļa rīku, kas izstrādāts, lai novērtētu zemes izmantošanas izmaiņu ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumiem. Viņa demonstrēja, kā šis rīks var sniegt atbalstu lēmumu pieņemšanā un politikas izstrādē, lai līdzsvarotu vides un sabiedrības vajadzības. Ana de Vrede (An de Wrede) no Frīzlandes Vides Federācijas Nīderlandē dalījās atziņās par iniciatīvu “Koki ikvienam”, kuras ietvaros veiksmīgi tika iestādīti 100 000 vietējo koku. Šis projekts veicināja klimata pārmaiņu mazināšanu, samazināja siltuma stresu pilsētās un veicināja sabiedrības iesaistīšanos dabas atjaunošanā.
Frederika Veinere (Frederick Weiner) no Leipcigas Eiropas un reģionu projektu aģentūras (Aufbauwerk Region Leipzig GmbH) Vācijā apsprieda MaGIC Landscapes projektu, kas koncentrējas uz zaļās infrastruktūras ilgtspējīgu pārvaldību Centrāleiropā. Viņas prezentācijā tika atspoguļots dabas parks Dibenas tīrelis (Dübener Heide) kā piemērs vietējo kopienu iesaistīšanai dabas saglabāšanas pasākumos. Enriko Angileri (Enrico Anghileri) no Itālijas iepazīstināja ar seguma kultūraugu izmantošanu Emīlijas-Romanjas reģionā un paskaidroja, kā šie kultūraugi uzlabo bioloģisko daudzveidību, veido ekoloģiskos koridorus un veicina lauksaimniecības ainavu noturību pret klimata pārmaiņām.
Martens de Grots (Maarten de Groot) no Slovēnijas Mežsaimniecības institūta demonstrēja LIFE ARTEMIS projekta pieredzi, kā Slovēnija risināja problēmu ar invazīvām svešzemju sugām mežos. Viņš atzīmēja, kā projekts veiksmīgi veicinājis izpratni un aprakstīja īstenotos pasākumus. Jurica Ambrožics (Jurica Amrožić) no Zagrebas pilsētas Horvātijā iepazīstināja ar projektu “Pilsētas logi uz dabu”(City Windows to Nature), kura ietvaros tika uzlabota pilsētas bioloģiskā daudzveidība un izveidots daudzfunkcionāls zaļās infrastruktūras tīkls, kā arī iepazīstināja ar Zagrebas pilsētas zooloģiskā dārza labo praksi. Visbeidzot, Andrejs Verličs no Ļubļanas pilsētas Slovēnijā dalījās atziņās par pilsētas centieniem integrēt dabas aizsardzības principus pilsētas parkos. Viņš argumentēja, ka aizsargāta pilsētas zaļā zona var apmierināt bioloģiskās daudzveidības, rekreācijas un klimata pielāgošanās vajadzības.
Seminārs noslēdzās ar diskusiju par prezentēto labo prakšu un stratēģiju pārneses iespējām uz citām Eiropas pilsētām un reģioniem, uzsverot sadarbības un kopīgas mācīšanās nozīmi. Tika nodibināti jauni kontakti, lai nākotnē varētu sadarboties, iedvesmojoties no prezentētajām labajām praksēm. Pasākums noslēdzās ar GIFT projekta vadošā partnera Teritoriju studiju institūta (Spānija) pārstāves Enkarnas Nieto Zasas (Encarnación Nieto Zas) kopsavilkumu, kurā runātāja uzsvēra zaļās infrastruktūras nozīmi ilgtspējīgas un bioloģiski daudzveidīgas nākotnes veidošanā gan pilsētvidē, gan reģionos.
