SIRM Latvijas iesaistīto pušu diskusija par “Bēgļu un migrantu sociāli ekonomisko integrāciju pašvaldībās”

Diskusijas mērķis bija iepazīstināt ar citu Eiropas valstu un pašvaldību pieredzi un risinājumiem bēgļu un migrantu sociāli ekonomiskās integrācijas jautājumos, apspriest Latvijas pašvaldību aptaujas "Migrantu uzņemšana nenoteiktības apstākļos: pārvaldība un vietējā līmeņa iekļaušana" rezultātus, kā arī diskutēt par migrantu lomu pašvaldību attīstībā, to integrācijas izaicinājumiem un iespējām.LU ESZF ESASAC komanda dalījās ar atziņām, kas iegūtas projekta SIRM pieredzes apmaiņas vizītēs Maramurešas apgabala pašvaldības domē (Rumānijā) un Brindizī pašvaldībā (Itālijā).

Maramureša, reģions ar pusmiljonu iedzīvotāju un vairāk nekā  160 km garu robežu ar Ukrainu, 2022. gadā piedzīvoja ievērojamu ukraiņu bēgļu pieplūdumu. Maramurešas dome uzņēmās katalizatora lomu, mobilizējot vietējo kopienu un īstenojot vairākas veiksmīgas iniciatīvas, lai sniegtu atbalstu bēgļiem. Tika izveidots pirmais “Blue Dot” centrs Rumānijā sadarbībā ar UNICEF un vietējām nevalstiskajām organizācijām, veikti nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā un katastrofu pārvaldības uzlabošanā. 2024.gadā, investējot 2,8 miljonus EUR no Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas un Ukrainas pārrobežu sadarbības programmas (2020-2024), kā arī valsts un apgabala resursiem, tika atvērts uzlabotais Ārkārtas situāciju inspektorāts "Gheorghe Pop de Băsești" Baia Marē ar integrēto dispečera centru un moderno aprīkojumu.

Kā galveno veiksmes faktoru bēgļu un migrantu jautājumu risināšanā, Maramurešas dome uzsver ciešu starpinstitucionālu sadarbību ar valsts un reģionālajām pārvaldes iestādēm un publiskajām organizācijām, kā arī nevalstisko sektoru. Piemēram, sadarbība ar Maramurešas apgabala skolu inspektorātu nodrošināja to, ka ukraiņu bērni, kuri palikuši reģionā, tika operatīvi iekļauti vietējā izglītības sistēmā – gan klasēs ar rumāņu, gan klasēs ar ukraiņu mācību valodu. Lai integrācijas process noritētu efektīvāk, sadarbībā ar NVO skolās tika iesaistīti skolotāji no ukraiņu kopienas. Savukārt ukraiņu bēgļu iesaistīšanai vietējā darba tirgū Maramurešas dome rīkoja tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem, lai identificētu pieejamās vakances, kā arī organizēja Darba kafejnīcas un nodarbinātības iespēju izstādes.

Brindizi reģions vēsturiski ir bijis nozīmīgs tirdzniecības un kultūras punkts Itālijā, pateicoties tā stratēģiskajai atrašanās vietai pussalā un ostai Adrijas jūrā. Gadsimtiem ilgi Itālijā, tostarp Brindizi reģionā, ir uzņemti migranti un bēgļi no Āfrikas un nemiera skartajām valstīm. Tā rezultātā ir attīstījusies Itālijas migrantu uzņemšanas sistēma (SAI), kuras mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa integrāciju, piedāvājot izmitināšanu, sociālo palīdzību un atbalstu iekļaušanos vietējās kopienās. SAI programma Brindisī pilsētā ir veiksmīgs piemērs tam, kā organizēt bēgļu uzņemšanu, vienlaikus efektīvi izmantojot pieejamos resursus sabiedrības labā.

 Nozīmīgu pienesumu bēgļiem un migrantiem reģionā sniedz kultūras centri “Casa delle Culture” un “Villa Artemisia”. “Casa delle Culture” uzņem imigrantus, kas atrodas pilsētas teritorijā un kuriem nepieciešams atbalsts neatkarīgas dzīves uzsākšanai, profesionālai pārkvalifikācijai un iekārtošanai darbā. Kultūras centrs agrāk bija pamatskola, taču, samazinoties skolēnu skaitam,  tā tika pārveidota par kultūras centru. Daudzi skolotāji pārkvalificējās un sāka strādāt ar bēgļu jautājumiem. “Villa Artemisia” ir īpašums, kas agrāk piederēja kriminālai organizācijai.  Pēc tā  konfiskācijas tas tika pārveidots  par kultūras centru neaizsargātiem jauniešiem un viesnīcu tūristiem. Galvenais mērķis ir veicināt neaizsargātu jauniešu, tostarp patvēruma meklētāju un vietējo iedzīvotāju, sociālo reintegrāciju un profesionālo attīstību.

Pasākuma laikā tika apspriesta arī par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieredzi Ukrainas kara bēgļu nodarbinātībā. LU ESASAC eksperte Gunta Pastore uzsvēra, ka trīs Baltijas valstis ir bijušas vienas no veiksmīgākajām Eiropā ukraiņu iekļaušanā darba tirgū, nodarbināto skaitam pārsniedzot 40% no darbaspējīgajiem. Latvija, Lietuva un Igaunija ar saviem politiskajiem lēmumiem, likumdošanu un praktisko rīcību ir sekmējušas bēgļu nodarbinātību. Šajā procesā iesaistījušās gan valsts iestādes, pašvaldības, gan uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kopumā. Vienlaikus Baltijas valstīm ir arī izaicinājumi, tostarp valsts valodas apguve, kas nepieciešama augsti kvalificētās profesijās un prasa salīdzinoši ilgāku laiku. Lai izmantotu kvalificēto ukraiņu profesionāļu potenciālu, būtiski turpināt valsts valodas apmācības un profesionālo pārkvalificēšanos.

Semināra otrajā daļā LU FSI pētniece Rita Kaša prezentēja projekta “ReCOM” veikto pašvaldību aptaujas “Migrantu uzņemšana nenoteiktības apstākļos: pārvaldība un iekļaušana vietējā līmenī” rezultātus, kurā piedalījās 28 pašvaldības. Tās rezultāti rada, ka Latvijas pašvaldības ir piesardzīgas, bet atvērtas iebraucējiem no citām valstīm. Galvenie faktori, kas kavē imigrantu integrāciju pašvaldībās, ir finansējuma un cilvēkresursu trūkums, īpaši ņemot vērā plašo ikdienā risināmo jautājumu loku. Pašvaldības atzīst, ka vislielāko ieceļotāju ieguldījumu pašvaldības saskata demogrāfijas situācijas uzlabošanā, kā arī potenciālu ieguldījumu citās jomās. Galvenie jautājumi, kuru atrisināšana sekmētu iebraucēju ieguldījumu pašvaldību attīstībā, ir mājokļu un darbavietu pieejamība.

Pasākums noslēdzās ar plašu diskusiju par ārvalstu iebraucēju lomu Latvijas pašvaldību attīstībā un ideju apmaiņu par iespējamiem risinājumiem, lai veicinātu migrantu un bēgļu iekļaušanu sabiedrībā. Daži no diskusijas laikā gūtajiem atziņām vai secinājumiem:

• Latvijā šobrīd trūkst mehānismu un instrumentu, kas veicinātu zināšanu un kompetenču pilnveidi personām, kuras strādā ar bēgļiem un migrantiem, tostarp pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem. Kā viena no barjerām tika minēts komunikācijas prasmju trūkums darbā ar dažādām migrantu un bēgļu grupām, t.sk valodas barjera. Kā pozitīvs piemērs tika minēta Polijas izglītojošā platforma "Migrācijas akadēmija", kas piedāvā apmācību moduļus par dažādām tēmām tiem, kas strādā bēgļu un migrantu jomā, t.sk. pašvaldību pārstāvjiem.
• Lai ārvalstu iebraucējiem būtu vieglāk orientēties Latvijas sabiedrībā un ikdienas dzīves jautājumos (piemēram, medicīnas pakalpojumi, nodarbinātība un izglītība, u.c.), apsvērt obligātu integrācijas kursu ieviešanu. Līdzīgi kā sociālās integrācijas veicināšanas programmas Ukrainas civiliedzīvotājiem (kultūrorientācija un valodas kursi), ko nodrošina SIF sadarbībā ar NVO, būtu nepieciešami arī mērķtiecīgi sociālās integrācijas programmas citu valstu iebraucējiem.
• Rīkojot kopīgas aktivitātes latviešu un ukraiņu, kā arī citu izcelsmes valstu cilvēkiem, būtu svarīgi izvērtēt to piemērotību, lai rosinātu gan latviešu, gan pārējo mērķa grupu aktīvu un ilgstošu līdzdalību. Piemēram, Rīgas pieredze rāda, ka latviešu bērniem apsīkst interese iesaistīties sporta aktivitātēs kopā ar ukraiņu bērniem, jo ukraiņu bērniem ir izteikts sacensības gars, kas latviešu bērniem dažkārt šķiet demotivējošs. Līdz ar to, viņu līdzdalība samazinās. 

Projekta SIRM īstenošanā ir pavienojušas 8 Eiropas Savienības (ES) valstu un institūcijas iestādes ar mērķi apmainīties ar zināšanām un pieredzi, lai uzlabotu bēgļu un migrantu uzņemšanas un sociāli ekonomiskās integrācijas politikas dokumentus. Projekts tiek īstenots ar ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Europe 2021-2027 programmas ietvaros, un kopējais projekta budžets ir 1785576 EUR

Vairāk par projektu SIRM: https://www.interregeurope.eu/sirm,
https://www.facebook.com/SIRM.InterregEurope