Domnīcas mērķis bija veicināt darba devēju izpratni par NFI, ikdienas mācīšanās un brīvprātīgā darba nozīmi prasmju un iemaņu apguvē, kas nepieciešamas darba tirgū. Šis jautājums ir būtisks arī Jaunatnes politikas valsts programmā 2025.–2026. gadam, kur viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izpratnes veicināšana par NFI.
IZM pārstāvji iepazīstināja ar pētījuma “Neformālās izglītības piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā” secinājumiem un ieteikumiem. Šis pētījums, kas publicēts 2024. gada vasarā, ir pirmais visaptverošais pētījums par NFI Latvijā. Aptaujas dati liecina, ka 2023. gadā 13% jauniešu līdz 25 gadu vecumam piedalījās NFI aktivitātēs, no tiem visvairāk vidusskolas vecuma jaunieši – 5,3%. Tomēr daudziem jauniešiem trūkst skaidrības par to, kas ir NFI un kā atpazīt tās formas, lai spētu atzīt savu iesaisti šāda veida aktivitātēs.
Lai iepazīstinātu ar citu valstu piemēriem NFI jomā, tika prezentēts LU īstenotais Interreg Europe projekts “RuralYouthFuture” un tā partnervalstu iniciatīvas. Dalībnieki uzzināja par brīvprātīgā darba programmu “Young Creators” Elvas pašvaldībā (Igaunijā); jauniešu attīstības programmu “Tartu Extended 2024” – kas īstenota Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros; par “Eksperimentālās mācīšanās akadēmiju” – jauniešu vasaras kafejnīcu LOHVIK Noo pašvaldībā (Igaunijā), kā arī Slovēnijas Lauku jauniešu asociāciju, u.c. Citu valstu piemēri parāda, ka NFI pieejamība ir būtisks faktors, lai noturētu jauniešus mazāk apdzīvotos reģionos un veicinātu viņu digitālo prasmju attīstību.
Domnīcas laikā dalībnieki diskutēja par šādiem nozīmīgiem jautājumiem:
- Kā vietējās iestādes / uzņēmumi ņem vērā jauniešu NFI pieredzi?
- Kāds atbalsts ir nepieciešams darba devējiem, lai viņi ņemtu vērā NFI kā pirmo darba pieredzi?
- Kādi vēstījumi būtu jāsniedz NFI nodrošinātājiem, lai iegūtās kompetences atbilstu darba tirgus vajadzībām?
- Kā attīstīt daudzveidīgāku un darba tirgum atbilstošāku NFI piedāvājumu jauniešiem?
Dalībnieku diskusijas apliecināja, ka neformālā izglītība ir būtisks instruments jauniešu [darba] prasmju attīstīšanai. Piedaloties brīvprātīgajā darbā, projektu rakstīšanā un citās NFI aktivitātēs, jaunieši iegūst vērtīgas caurviju prasmes, piemēram, komunikācijas un sadarbības prasmes ar dažādām cilvēku grupām. Šī pieredze arī veicina pašpārliecinātību, disciplīnu un personīgo izaugsmi. Bieži vien gan jaunieši, gan darba devēji nenovērtē šīs pieredzes nozīmīgumu. Tomēr NFI bieži vien ir pirmais solis uz praktisku pieredzi darba tirgū vai konkrētā nozarē.
Domnīcas dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi veidot ciešāku sadarbību starp NFI nodrošinātājiem un darba devējiem. Tāpat nepieciešams publiski akcentēt veiksmes stāstus un veidot pievilcīgākas NFI programmas, pielāgojot to tēmas un saturu jauniešu interesēm un darba devēju vajadzībām.
Tika uzsvērts arī tas, ka NFI pieejamība bieži ir izaicinājums jauniešiem, kuri dzīvo tālu no pašvaldības centra. Kamēr centrālajās teritorijās NFI piedāvājums ir plašs, attālāk dzīvojošie jaunieši dažkārt saskaras ar ierobežotām iespējām nokļūt uz šīm aktivitātēm (finansiālu iemeslu, transporta kursēšanas sarakstu, laika trūkuma, u.tml. dēļ).
Pasākums norisinājās “Zemgales Uzņēmējdarbības centrs” koprades telpā, kas spēlē nozīmīgu lomu vietējo jauniešu iesaistei un aktivizēšanai, nodrošinot iespēju veicināt ar uzņēmējdarbību saistītās prasmes.
Vairāk par RuralYouthFuture projektu:
Mājaslapa: https://www.interregeurope.eu/ruralyouthfuture
Projekta lapa LU vietnē: https://www.lu.lv/cets/research/euproject/rural-youth-future/
Projekta lapa LinkedIn vietnē: https://www.linkedin.com/company/rural-youth-future/
Projekta lapa Facebook vietnē: https://www.facebook.com/ruralyouthfutureproject/