Akadēmiskais centrs
Šā gada 2.-5. septembrī Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskā centra direktore Zane Zeibote piedalījās 12. starptautiskajā konferencē Bulgārijā “Uzņēmējdarbības pilnveidošana: kā uzņēmēji un citas iesaistītās puses var veidot ilgtspējīgu nākotni” ar prezentāciju par t.s. dzīvo laboratoriju veidošanas pieredzi DistanceLab projekta ietvaros. Konference ietvaros sagatavota Zanes Zeibotes un Dāvja Vītola publikācija “Inovāciju un biznesa pakalpojumu veicināšana, izmantojot dzīvās laboratorijas, DistanceLab projekta ietvaros.
Pēdējos gados dzīvās laboratorijas kļūst arvien populārāks kā sadarbības inovāciju struktūras. Tās ir īpaši piemērotas t.s. atklātas inovācijas īstenošanai, kas ir inovācijas pārvaldības pamatkoncepcija un ko var nodrošināt, veiksmīgi sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, daloties zināšanās un kopīgi radot. Zinātniskā literatūra darbi pēta dažādus dzīvo laboratoriju aspektus, taču nav daudz pierādījumu par to praktisko īstenošanu un rezultātiem. Tāpēc šajā publikācijā aprakstīta pieredze, kas gūta projekta DistanceLab ietvaros, kur dzīvās laboratorijas tiek veidotas atbilstoši centrmezgla darbības modelim, lai nodrošinātu sadarbības un koprades aktivitātes Baltijas jūras reģionā ar mērķi apvienot dažādu partneru valstu dzīvās laboratorijas un piedāvātos pakalpojumus starptautiskā multidisciplinārā dzīvo laboratoriju tīklā.
DistanceLab projekta gadījumā partneru dzīvās laboratorijas kalpo tiek veidotas kā uz lietotāju orientētas ekosistēmas, piedāvājot biznesa pakalpojumus un dažādus risinājumus, kā arī testējot tos reālās dzīves apstākļos. Šajā pētījumā pētītas astoņu dzīvo laboratoriju ietvaros izvērstās aktivitātes inovāciju procesu atbalstam, kā arī biznesa pakalpojumu sniegšanai tiešsaistē Baltijas jūras reģiona uzņēmumiem. Publikācijas pamatā ir literatūras pētījumi, pieredze, kas gūta DistancaLab projekta īstenošanas laikā kopš 2023. gada sākuma, kā arī ekspertu – partneru organizāciju pārstāvju intervijas un aptaujas par pieredzi un atziņām, kas gūta veidojot dzīvās laboratorijas piecās Baltijas jūras reģiona valstīs. Dzīvās laboratorijas pētītas teritoriālā kontekstā, lai sniegtu ieskatu mehānismos un procesos, kas veicina sinerģiju starp dzīves laboratorijas dalībniekiem un teritoriālajām iesaistīto organizāciju ieinteresētajām personām.
Publikācijā tiek pētīta arī dzīvās laboratorijas loma labvēlīgas biznesa ekosistēmas izveides veicināšanai. Pētījuma rezultāti liecina par sadarbības, koprades un dizaina domāšanas pieejas nozīmīgumu, lai maksimāli palielinātu dzīvo laboratoriju iniciatīvu ietekmi uz teritoriālajām ekosistēmām. Šis pētījums sniedz ieskatu par to, kas nepieciešams dzīvo laboratoriju vadītājiem, politikas veidotājiem un biznesa atbalsta sniedzējiem, kā arī par galvenajām aktivitātēm un pieejām, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai.
