- Ulrika Beitnere (Ulla)
- 2. kursā, 3. un 4. semestris
- Vācijā, Ķelnes unversitātē (http://www.uni-koeln.de/)
- Apguvu tādus priekšmetus kā bioķīmiju, organisko ķīmiju, molekulāro klonēšanu, augu un dzīvnieku fizioloģiju, vācu valodu, ka arī padziļinato kursu bioķīmijā – biomolekulas – katalīze un analīze
- Patika, ka bioloģijas studentiem tiek piedāvāti t.s Tutorium, kurā māca vecāko kursu studenti jaunākos, var teikt sagatavo tos konkrētam eksāmenam. Tādi Tutorium notika parasti vakaros un tajos varēja padiskutēt vairāk, nevis tikai klausīties, kā tas notika lekcijās. Bibliotēkā lielā izvēlē jaunāko grāmatu ģenētikā un bioķīmijā, bet arī to kādreiz nebija, jo studentu skaits vienā kursā bioloģijā bija aptuveni 200 un jaunākās bija uz izķeršanu. Studenti lielākoties ļoti cītīgi, eksāmenos neviens nešpiko, jo savādāk draud izmešana no universitātes. Ļoti patika Ķelnes kultūra, paradums iet vakaros kopā iedzert Kölsch – vietējo Ķelnes aliņu, kas tiek izsniegts mazās 200 ml glāzēs ar domu, ka tādējādi dzersi vienmēr svaigu aliņu. Februārī veselu nedēlu tiek svinēts karnevāls, bet tās sezona sākas jau 11. novembrī plkst.11.11, kurā visi satiekas saģērbušies kostīmos pilsētas laukumā un kopā āllējās. Universitātē, tad ir vismaz trīs dienu brīvdienas. Patika, ka visi tur brauc ar riteņiem. Nepatika, ka par visu pusgadu vienā priekšmetā ir tikai viens liels eksāmens – tātad visa pusgada viela tiek atprasīta divās stundās. Iespejupārrakstīt ir tikai pēc pāris mēnešiem. Ja knapi noliec, tad viss – vilciens ir aizbraucis. Bija daži labo atzīmju tīkotaji, kas, saprazdami, ka nebūs 1 (visaugstākā atzīme) nosvītroja visu un nodeva, lai nebūtu tomēr ieskaitīts un tādējādi varētu iet pārrakstīt. Žēl, ka vēl nemācījos jaunājā bioloģijas ēkā -viņu vecā bija briesmīgi nolaista un dažas laboratorijas bija tiešām likās neremontētas kopš 70-tajiem gadiem.
- Tiem, kas domā doties uz Ķelnes universitāti, iesaku to vislabāk darīt 3. kursā vai maģistratūrā, jo mana ierašanās 2. kursā bija visai sarežģīta- bija katrs priekšmets atseviški jāiet sarunāt, jo līdz pat 4. kursam viņiem ir pamatstudijas, kurā viņi it kā priekšroku dodot Vācijas studentiem, nevis apmaiņas, bet beigu beigās jau viss izdevās. Iesaku konsultēties ne vien pie apmaiņas studentu koordinatora, bet arī ar studentu pašpārvaldes cilvēkiem . Iesaku apmeklēt valodu kursus – tur var iepazīties ar daudziem dažādu valstu apmaiņas studentiem.
- Dzīvošana ir dārga. Īres maksa reti, kad ir lētāka par 250 Euro mēnesī. Iesaku ļoti laicīgi sākt meklēt, ja grib atrast kaut ko samērā izdevīgu un ne pārlieku tālu no universitātes.
- Gribētu, lai pārņem vienu skaistu tradīciju. Proti, pēc teātra izrādes liekas loģiski, ka cilvēki aplaudē, bet pie mums universitātē pēc lekcijas nenotiek nekas. Vācijas universitātēs gan ir speciāla pateikšanās tradīcija. Studenti pēc katras lekcijas beigām ar dūri īsi paklauvē pie sola. Man jau vienmēr licies dīvaini, ka pēc lekcijas Latvijā ir tāds mulsumu brīdis, kurā pasniedzējs pateicas par uzmanību un studenti neko nedarot sāk krāmēt mantas, lai gan būtu jabūt tieši pretēji – mums būtu japateicās viņam/ai par lekciju!!! Varbūt ir vērts pārņemt un ieviest arī mums šādu tradicīju (iepriekš paskaidrojot to mūsu pasniedzējiem – man liekas, ka viņiem patiktu, jo kuram nepatiktu žests, kas saka- paldies!)