Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docents

Ekonomikai attīstoties, bezdarbs Latvijā ir samazinājies un, pēc ekspertu domām, sasniedzis tā saucamo dabiskā bezdarba līmeni. Ko darīt? Risinājumi varētu būt vairāki. Piemēram, varam cerēt uz aizbraukušo atgriešanos, mainīt imigrācijas politiku, meklēt slēptās rezerves esošajā darba tirgū. Šoreiz vairāk par pēdējo. Valsts ilgtspējīgas attīstības interesēs ir nepieciešams sabalansēt iedzīvotāju vecuma struktūru, radot priekšnoteikumus ne tikai dzimstības līmeņa palielināšanai, bet arī mainot akcentus valsts sociāli ekonomiskajā politikā. Sabiedrības novecošanās tendences Latvijas darba tirgum rada vairākus iespējamos riskus. Mainās darba tirgus piedāvājuma vecuma struktūra, palielinās gados vecāku strādājošo īpatsvars. Neatjaunojas darba piedāvājuma apjoms un struktūra atbilstoši aktuālām darba pieprasījuma tendencēm. Rodas disproporcijas starp darba spēka pieprasījumu un piedāvājumu vecuma grupu, profesiju un prasmju griezumā. Var veidoties darba roku trūkums noteiktās nozarēs, profesijās un teritorijās. Palielinās sociālais slogs darbaspēkam, kas kavē ne tikai uzņēmējdarbības attīstību, bet var izraisīt pensiju un sociālās nodrošināšanas sabrukumu. Pasliktinās vispārējā ekonomiskā situācija un sabiedrības dzīves līmenis, kas savukārt ir pamats darba spējīgo iedzīvotāju emigrācijai.

Lai mazinātu minēto risku īstenošanos, Latvijā steidzami ir veicami kompleksi pasākumi, kas būtiski uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves vidi, celtu viņu materiālo labklājību. Piemēram, darba apstākļu un satiksmes drošības līmeņa būtiska uzlabošana, lai mazinātu darbinieku un satiksmes dalībnieku traumu un priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu. Atbalsta pakāpes palielināšana ģimenēm ar bērniem, gados vecu cilvēku dzīves apstākļu būtiska uzlabošana, dažādu pakalpojumu pieejamības uzlabošana, kas mazinātu sociālās atstumtības risku šīm iedzīvotāju kategorijām. Izvērsta sabiedrības reemigrācijas un selektīva imigrācijas politika, lai novērstu iespējamās disproporcijas starp darba spēka pieprasījumu un piedāvājumu teritoriālā un profesiju griezumā. Izmaiņas nodokļu un darba likumdošanā, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu īpaši cilvēkiem pirmspensijas vecumā, atbilstoša mūžizglītības attīstība. Jārēķinās, ka sabiedrības novecošanās radīs arī noteiktas kvantitatīvas izmaiņas dažādu pakalpojumu un preču pieprasījumā. Līdz ar to mainīsies arī pieprasījums pēc noteiktām profesijām. Piemēram, izglītības jomā var samazināties pieprasījums pēc skolotājiem, savukārt sociālajā jomā būs nepieciešamība palielināt sociālo pakalpojumu darbinieku skaitu un paaugstināt viņu darba efektivitāti.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 30.08.2017.

Dalīties