VDK hronoloģiskā struktūra un vadītāji

Latvijas PSR Valsts drošības komiteja: oficiālie nosaukumi un vadītāji (1940—1991)

Gints Zelmenis,

VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātais eksperts.

1940. gada 20. jūnijā par iekšlietu ministra biedru un Politiskās policijas priekšnieku Augusta Kirhenšteina valdībā kļūst Vikentijs Latkovskis[1]. Tieši viņa vadītā struktūra īsteno pirmās, tobrīd vēl salīdzinoši mazskaitlīgās represijas.

1940. gada 26. augustā izveidots Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts, par tautas komisāru tiek apstiprināts Alfons Noviks[2].

1941. gada 3. aprīlī Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts tiek sadalīts divos atsevišķos komisariātos: Iekšlietu tautas komisariāts (tautas komisārs A. Noviks) un Valsts drošības tautas komisariāts (tautas komisārs Sīmanis [arī: Semjons] Šustins)[3].

 

1941.—1945.g. Laikā kamēr Latviju bija okupējis Vācijas karaspēks, abi šie tautas komisariāti esot darbojušies evakuācijā.[4] Sīkāku ziņu par to darbību nav. 1944.-1945. gadā tie atjauno darbību Latvijas teritorijā.

 

1944. gada 22. augustā Alfons Noviks tiek atbrīvots no Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisāra pienākumiem un iecelts par Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisāru (par Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisāru tiek iecelts Augusts Eglītis)[5].

1946. gada 24. martā Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts tiek pārdēvēts par Latvijas PSR Valsts drošības ministriju[6].

1953. gada 3. martā Alfons Noviks tiek atbrīvots no Latvijas PSR Valsts drošības ministra pienākumiem (23. februārī viņu jau atbrīvoja no Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumiem[7]) un par ministru tiek iecelts Nikolajs Kovaļčuks[8].

1953. gada 13. aprīlī Latvijas PSR Valsts drošības ministrija tiek apvienota ar Latvijas PSR Iekšlietu ministriju un izveidota viena – Latvijas PSR Iekšlietu ministrija. Par ministru tiek iecelts Nikolajs Kovaļčuks[9].

1953. gada 3. jūnijā Nikolajs Kovaļčuks tiek atbrīvots no Latvijas PSR Iekšlietu ministra pienākumiem un par ministru tiek iecelts Jānis Zujans[10].

1954. gada 10. aprīlī tiek izveidota Latvijas PSR Ministru padomes Valsts drošības komiteja[11]. Par komitejas priekšsēdētāju tiek iecelts Jānis Vēvers[12].

1963. gada 30. janvārī Jānis Vēvers tiek atbrīvots no Latvijas PSR Ministru padomes Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pienākumiem un par priekšsēdētāju tiek iecelts Longins Avdjukēvičs[13].

1978. gada 7. septembrī Latvijas PSR Ministru padomes Valsts drošības komiteja tiek pārdēvēta par Latvijas PSR Valsts drošības komiteju[14].

1980. gada 21. novembrī Longins Avdjukēvičs tiek atbrīvots no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pienākumiem un par priekšsēdētāju tiek iecelts Boriss Pugo[15].

1984. gada 22. maijā Boriss Pugo tiek atbrīvots no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pienākumiem un par priekšsēdētāju tiek iecelts Staņislavs Zukulis[16].

1990. gada 5. martā Staņislavs Zukulis tiek atbrīvots no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pienākumiem un par priekšsēdētāju tiek iecelts Edmunds Johansons[17].