Akadēmiskais centrs
Darbinieku sapulci atklāja LU rektors Indriķis Muižnieks ar aizvadītā gada izvērtējumu, iezīmējot arī nākotnes uzdevumus.
Norādot, ka, lai gan ir prieks, ka sapulce notiek klātienē, tomēr vienlaikus ir jānovērtē arī, ka energoresursu efektivitātes pasākumi ir devuši rezultātu, rektors sacīja: “Mēs joprojām esam pirms gada uzsāktās agresijas kara apstākļos, kur par mūsu visu demokrātiju un brīvību cīnās ukraiņu tauta, arī Ukrainas studenti un zinātnieki.” Turpinot par atbalstu Ukrainas studentiem un zinātniekiem, rektors uzsvēra, ka “šajā ziņā Universitāte ir pat noturīgāka un konsekventāka, nekā tas ir valdības līmenī, jo tie pasākumi, kas bija paredzēti un iekļauti pagājušā gada valsts budžetā ar janvāri ir beigušies, bet Universitātes atbalsts gan studentiem, atvieglojot studiju maksu, piedāvājot studentu vienīcas par brīvu, kā arī Universitātes atbalsts Ukrainas pētniekiem turpinās.”
Skatot studiju programmu attīstību, rektors atzīmēja, ka no 22 studiju virzieniem šobrīd uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem ir akreditēti astoņi, uzsverot, ka akreditācijas process ir gan administratīvs slogs, gan birokrātisks regulējums. Tomēr ir cerība, ka ar akreditācijas sistēmas izmaiņām LU varēs pretendēt uz akreditāciju kā institūcija, kas dos iespēju daudz brīvāk un elastīgāk mainīt programmu saturu, “un tas būs ļoti nozīmīgs papildu stimuls tām attīstības tendencēm, kuras redzam iezīmējamies tagad, veidojot LU iekšējās konsolidācijas konceptu”.
Rektors iepazīstināja arī ar noslēgto ilgtermiņa konsorcijas līgumu par “Iekšējās drošības akadēmija izveidi”, kur ietilpst LU, Rīgas Stradiņa universitāte un Iekšietu ministrijas pakļautībā esošā Valsts Policijas koledža.
Rektors atzīmēja, ka iepriekšējais gads ir bijis ļoti veiksmīgs mūžizglītībā, kopskaitā LU piedāvā 115 dažādas mūžiglītības programmas, izsniegts vairāk nekā seši tūkstoši sertifikātu un apliecību. Kursu īstenošanā iesaistītas 17 LU struktūrvienības, aktīvākās – Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.
Veiksmīgi noslēdzies ir arī doktorantūras skolas pilotprojekts, kas ir rezultējies ar 147 doktorantūras skolas grantiem doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem.
Uzsākti vairāki jauni institucionālās un zinātniskās attīstības projekti – digitalizācijas iniciatīvu projekts studējošo un studiju kvalitātes pilnveidei LU un projekta sadarbības partneru augstskolās. Atveseļošanās fonds atbalsta augsta līmeņa digitālo prasmju projektus – tie ir IZM apstiprinātie projekti kā “Kvantu tehnoloģiju iniciatīva”, “Valodu tehnoloģiju iniciatīva”, kur LU ir vadošais partneris, un “Augsta līmeņa digitālās prasmes HPC jomā”, kur LU ir sadarbības partneris. Jauna iniciatīva, kur pieejams papildus finansējums zinātniskajai darbībai no Ekonomikas ministrijas, ir Inovāciju fonds. Tajā LU līdzdarbojas divos projektos. Savukārt Latvijas Zinātnes padomē no iesniegtajiem LU 184 projektiem atbalstu guvuši 12, kas ir proporcionāli kopējam iesniegto un atbalstīto projektu skaitam.
LU darbībā ne mazāk nozīmīgs ir Eiropas Inovāciju un tehnnoloģiju institūta atbalstītais HIVE projekts, kas saistīts ar tehnoloģiju pārnesi, un LU jau ir izveidots Zināšanu un tehnoloģiju pārneses centrs, kas ir tikai sākums, lai šo tehnoloģiju un zināšanu pārnesi attīstītu tālāk. Turpinās darbs Eiropas Universitāšu aliansē Forthem, kas ir paplašinājusies, pieaugs arī misiju skaits, un tajā ir iespēja piedalīties visām fakultātēm.
Vērtējot Universitātes vietu THE pasaules universitāšu reitingā 2022, rektors akcentēja, ka rezultāti zinātnē ir labi – 482. vieta, tāpat arī sadarbībā ar industriju un starptautiskajā darbībā, bet zemāks rādītājs ir studijās. Rādītājus ietekmē vairāki apstākļi – gan zemais finansējums, gan augstākā līmeņa studentu skaita proporcija pret pamatstudiju studentiem.
Vērtējot LU ieņēmumus, I. Muižnieks uzsvēra, ka ir pieaudzis zinātnes bāzes un snieguma finansējums, kas ir ļoti būtiski LU kopējam darbam.
Bet, skatot sadarbību ar LU Padomi, rektors kā būtiskāko novērtēja sadarbību iekšējās konsolidācijas procesa uzsākšanā, kā arī sarunās par augstskolu konsolidāciju.
Vērtējot LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors atzīmēja, ka topošā Rakstu māja, celtnieku vārdiem sakot, – “tālāk augšot kā sēne”, lai jau nākošā gada sākumā uz turieni varētu pārcelties vairākas fakultātes un citas struktūrvienības. Pašlaik notiek Akadēmiskā centra tālākas attīstības metu konkurss, kur arī katrs LU saimes loceklis tiks aicināts paust savu viedokli.
“Mūs gaida daudz interesantu darbu un produktīvu pārmaiņu, tikai kopīgiem spēkiem to mēs visu varēsim paveikt, paldies visiem, kas piedalās un nāk ar konstruktīvām idejām šajā attīstības ceļā, strādājot kopā mēs nodrošināsim gan Universitātes, gan visas mūsu sabiedrības izaugsmi,” noslēgumā uzsvēra rektors.
Gada balvas
Sapulces otrajā daļā notika ikgadējā darbinieku godināšana.
Arī šogad LU Gada balvas nominantiem tika pasniegta īpaši izgatavota balva, kas simbolizē LU Akadēmisko centru un ir izgatavota no diviem materiāliem – betona, kas ir viens no Akadēmiskā centra modernās infrastruktūras materiāliem, un ozolkoka, kas simbolizē ozolu, kas jau kopš LU pirmsākumiem ir Universitātes identitātes pamatā.
Par zinātniskās skolas izveidošanu tika godinātas Medicīnas fakultātes profesore Ruta Muceniece un Juridiskās fakultātes profesore Valentija Liholaja.
Par oriģināla pētījuma rezultātiem tika godināti Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks un Fizikas matemātikas un optometrijas fakultātes asociētais profesors Romans Viters un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Baiba Martinsone.
Savukārt par izcilu promocijas darbu tika godinātas Inga Pudža (promocijas darbs „Lokālās struktūras ietekme uz vara molibdāta un tā cieto šķīdumu termohromajām īpašībām”) un Līga Romāne-Kalniņa (promocijas darbs „Nacionālās identitātes veidošana un atspoguļojums Baltijas valstu prezidentu runās”).
Par akadēmisko pēctecību tika godināti LU emeritus profesors Jānis Bārzdiņš, Datorikas fakultātes profesors Guntis Bārzdiņš un Medicīnas fakultātes asociētais profesors Juris Bārzdiņš.
Par Gada darbinieku 2022 tika atzīta Dace Kazāka – Akadēmiskā departamenta direktora vietniece Studiju kvalitātes nodrošināšanas nodaļas vadītāja – par pašaizliedzīgu un atbildīgu darbu, profesionalitāti un nozīmīgu personisko ieguldījumu Latvijas Universitātes studiju virzienu un studiju programmu akreditācijas procesa sekmīgā norisē, par koleģialitāti un uz sadarbību vērstu attieksmi, daloties pieredzē un dodot padomu kvalitatīvu akreditācijas dokumentu sagatavošanā.
Rektora pateicības saņēma Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktore Inga Šīrante, Personālvadības departamenta direktore Ilona Leitāne, Rektora biroja ārlietu vadītāja Alīne Gržibovska, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vecākā sekretāre Ella Jākobsone, LU Muzeja krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis, LU kvalitātes vadītāja Santa Bondare un LU Studentu padomes iepriekšējais vadītājs Ralfs Mihailovs.
