Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga: Zinātne, 1969. 410 lpp.

Šis A. Blinkenas darbs ir līdz šim vērienīgākais pētījums par latviešu interpunkciju gan teorētiskā, gan praktiskā aspektā. Grāmatā ir atrodama informācija gan par interpunkcijas jēdziena izpratni, gan par latviešu interpunkcijas vēsturi, gan par pieturzīmju lietošanas nosacījumiem mūsdienu latviešu literārajā valodā. Grāmatā iekļauts arī plašs ilustratīvais materiāls. Tā kā šī grāmata nav paredzēta kā interpunkcijas rokasgrāmata, tajā daudziem interpunkcijas problēmgadījumiem tiek piedāvātas variatīvas realizācijas iespējas.

Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2006. 574 lpp.

Šī vārdnīca ir pagaidām plašākais neliterārās leksikas apkopojums, kurā doti vārdu skaidrojumi un ilustratīvi piemēri. Vārdnīcā slenga termins ir traktēts iespējami plašāk, iekļaujot tajā visus neliterārās leksikas slāņus (izņemot apvidvārdus) – no neliterārās sarunvalodas leksikas līdz pat vulgārismiem.

Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 232 lpp.

Grāmata sniedz pārskatu par mūsdienu latviešu literārās valodas morfoloģiskajām un sintaktiskajām formām, kā arī par raksturīgākajiem vārddarināšanas līdzekļiem. Ievērojot šīs grāmatas praktisko ievirzi, tajā ir tikai paši nepieciešamākie gramatikas jēdzieni, kas vajadzīgi valodas formu apzinātai izvēlei un lietošanai. Tā ir konspektīva latviešu literārās valodas gramatika, kas noder gan tiem, kas apgūst latviešu valodu, gan tiem, kas grib pilnveidot latviešu valodas zināšanas.

Endzelīns, J. Dažādas valodas kļūdas. Grām.: Darbu izlase. 3.sēj. 2. daļa. Rīga: Zinātne, 1980, 9.–45.lpp.

Pazīstamākais latviešu valodnieks Jānis Endzelīns ir devis lielu ieguldījumu latviešu literārās valodas tapšanā un attīstībā. Viņa nozīmīgākie raksti ir apkopoti un publicēti vairākos sējumos. Viens no populārākajiem darbiem valodas kultūras jomā ir atziņu kopums “Dažādas valodas kļūdas”, kurā apkopoti īsi, teorētiski pamatoti komentāri par dažādiem valodas prakses jautājumiem.

Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga: Zvaigzne, 1993. 470 lpp.

I. Freimanes grāmata ir teorētisks apcerējums par valodas kultūras jautājumiem, kas ir papildināts ar daudzveidīgu valodas prakses materiālu. Kaut arī šis darbs nav paredzēts kā valodas prakses rokasgrāmata, tomēr tajā var rast daudzus teorētiski pamatotus risinājumus dažādām valodas aktualitātēm.

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. [Aut. kol.]. Rīga : Avots, 2005. 891 lpp.

Vārdnīca domāta plašam lasītāju lokam. Tajā apkopoti citvalodu cilmes vārdi un terminoloģiskas vārdkopas, kas sastopami periodiskajos izdevumos, populārzinātniskajā, politiskajā, ekonomiskajā literatūrā, radio un televīzijā, kā arī daiļliteratūrā.

Īpašvārdu rakstība. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998. 53 lpp.

Krājumā publicēti materiāli par īpašvārdu rakstību latviešu valodā. Valsts valodas centrs ir apkopojis dažādus normatīvos un metodiskos norādījumus, lai paplašinātu pareizas latviešu valodas lietotāju loku.

Koluža, R. Palīdzi māsiņ! Pareizrakstības rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC. 110 lpp.

Šī grāmata domāta pašmācībai  - galvenokārt pareizrakstības praktisko iemaņu pilnveidošanai. Ortogrāfijas un interpunkcijas jautājumi aprakstīti shematiski, tabulu veidā, izceļot svarīgāko un ilustrējot ar vienkāršiem piemēriem, turklāt katram tematam pievienoti pārbaudes uzdevumi, kas varētu palīdzēt nostiprināt zināšanas. Grāmatas beigu daļā piedāvāts valodas līdzekļu saraksts, kas koptā valodā būtu labojami vai precizējami.

Koluža, R. Tā vai šitā? Latviešu valodas rokasgrāmata 9. – 12. klasei. Lielvārde: Lielvārds, 2003. 96 lpp.

Grāmata domāta 9. – 12. klases skolēniem, studentiem, skolotājiem, redaktoriem – visiem, kas vēlas dziļāk apgūt latviešu valodu. Tā ir rokasgrāmata, kurā var atrast atbildes uz dažādiem aktuāliem valodas prakses jautājumiem, jo aprakstīto piemēru klāstā apzināti ir izvēlēti tie gadījumi, kuros rakstītāji un runātāji visbiežāk kļūdās vai arī šaubās par pareizu valodas lietojumu. Piemēri ir aprakstīti ļoti konspektīvi, turklāt veiksmīgi ir izmantoti grafiskie izcēlumi, kas palīdz pamanīt svarīgāko.

Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga: Valsts Kanceleja, 2002. 116 lpp.

Darbā aprakstīti likumu un Ministru kabineta normatīvo aktu izstrādes pamatprincipi, juridiskās tehnikas paņēmieni, kā arī prasības normatīvo aktu valodai.

Kušķis, J. Mūsu valoda. Rīga: Antava, 2006. 271 lpp.

Šajā grāmatā ir apkopoti dažādi pazīstamā valodnieka Jāņa Kušķa padomi latviešu valodas spodrināšanai. Autors raksta par dažāda veida nepilnībām, kas ir vērojamas mūsu valodā. Rakstos ir iekļauts bagāts ilustratīvais materiāls, kā arī atrodami ieteicamie piemēru labojumi. Šajā grāmatā ir iekļauta tikai neliela daļa J. Kušķa rakstu, daudz līdzīgu rakstu ir atrodami periodikā (piemēram, izdevumos Neatkarīgā Rīta Avīze, Skolotājs, Akadēmiskā Dzīve, Māja u.c.).

Kušķis, J., Paegle, Dz. Kā latvietis runā... Praktiski ieteikumi valodas kultūrā. 2.izd. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. 158 lpp.

Grāmata sniedz praktiskus ieteikumus valodas kultūrā, tajā izvērtētas un labotas biežāk sastopamās valodas kļūdas. Lai valodas jautājumi būtu saprotami ne tikai valodas speciālistiem vien, visi skaidrojumi rakstīti pēc iespējas vienkāršā valodā, turklāt papildināti ar humoristiskām Gunāra Bērziņa ilustrācijām. Grāmata noderēs studentiem, žurnālistiem, skolotājiem, sabiedriskiem darbiniekiem un visiem, kas grib runāt latviski.

Latviešu valodas kultūras jautājumi. Gadagrāmata. Rīga: Avots, 1. laidiens, 1965. - 27. laidiens,1995.

Šajos rakstu krājumos apkopoti filologu un citu interesentu ieteikumi par dažādiem valodas prakses jautājumiem. Šis izdevums bija populārs tā iznākšanas laikā un nav zaudējis savu aktualitāti arī pašreiz.

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca: A – Ž. [A. Pārupes red.] Rīga: Avots, [b.g.], 944 lpp.

Vārdnīca sniedz informāciju par literārajā valodā lietoto vārdu un to gramatisko formu pareizu rakstību (ortogrāfiju) un pareizu izrunu (ortoepiju).

Tā ir vispārīgā skaidrojošā viensējuma vārdnīca. Vārdnīcā ietverta mūsdienu latviešu literārās valodas leksika, dots arī leksisko vienību raksturojums no valodas kultūras viedokļa.

Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. 4. lab. izd. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 160 lpp.

Alises Lauas grāmatā ir apkopota informācija par latviešu literārās valodas fonētiku, ortoēpiju un grafēmiku. Valodas kultūrā aktuāls ir materiāls par latviešu literārās valodas pareizrunas (ortoēpijas) problēmām, kā arī pareizrakstības jautājumi, kas ir saistīti ar fonēmu pārmaiņām.

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I. daļa Fonētika un morfoloģija. [aut. kol.] Rīga: LPSR ZA izdevniecība, 1959. 830 lpp.

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. II. daļa Sintakse. [aut. kol.] Rīga: LPSR ZA izdevniecība, 1962. 931 lpp.

Šī gramatika ir līdz šim apjomīgākais pētījums par latviešu literārās valodas fonētisko un gramatisko sistēmu. Tā ir aprakstoša gramatika, kurai ir arī zināms normatīvs raksturs. 

Nītiņa, D. Moderna cilvēka valoda. Rīga: Valsts valodas aģentūra, 2004. 112 lpp.

Šās grāmatas mērķis ir dot nelielu ieskatu procesos, kas pašreiz konstatējami latviešu valodā. Izdevums domāts visiem lasītājiem, kuri interesējas par moderna cilvēka valodas iezīmēm, vēlas gūt kaut nelielu pārskatu par 21. gs. sākuma latviešu valodas aktualitātēm un lingvistiskajiem izaicinājumiem.

Šī ir mācību grāmata filoloģiskām studijām, tomēr tajā ir atrodama noderīga informācija jebkuram interesentam. Latviešu literārās valodas morfoloģijas teorija aprakstīta konspektīvi un ilustrēta ar valodas piemēriem no dažādiem latviešu daiļliteratūras avotiem, kā arī no runātās valodas. Uzskatāmībai izveidotas tabulas, kā arī piedāvāti dažādi paskaidrojumi, kas veicinātu dzimtās valodas gramatikas (morfoloģijas) apguvi un padziļinātu izpratni par latviešu valodu.

Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. [D. Guļevskas red.] Rīga: Avots, 2002, 234 lpp.

Šajā grāmatā apkopoti svarīgākie latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības noteikumi secīgā tematiskā kārtojumā. Darba mērķis – palīdzēt latviešu valodas lietotājiem orientēties valodas pareizrunā un pareizrakstībā, saskatīt kļūdas mūsu runā un rakstos, prast no tām izvairīties, labot tās un veidot valodu, kas atbilstu literārās normas sistēmiskajām prasībām. Grāmata paredzēta cilvēkiem, kas gramatiku ir mācījušies un kam valodas pamatjēdzieni ir pazīstami. Grāmatā uzmanība pievērsta dažādiem valodas prakses jautājumiem, turklāt visi ieteikumi balstīti uz jaunākajiem atzinumiem.

Rozenbergs, J. Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 230 lpp.

Grāmatā aplūkoti stilistikas teorijas jautājumi, kā arī analizētas dažādas leksikostilistikas aktualitātes. Autors ir pievērsis īpašu uzmanību dažādām leksikas grupām (jaunvārdiem, vecvārdiem, profesionālismiem, apvidvārdiem, barbarismiem, sarunvalodas vārdiem, vienkāršrunas vārdiem u.c.). Valodas kultūras aspektā noderīgākā informācija ir atrodama nodaļā “Leksikostilistiskie trūkumi un kļūdas sintagmātikā”.

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. 2. lab. izd. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. 110 lpp.

Akadēmiķes Dr. habil. philol. Valentīnas Skujiņas grāmatā vairāki valodas prakses jautājumi apskatīti valodas kultūras aspektā. Grāmatas lielākā vērtība ir ilustrācijai izmantotā materiāla normatīvisms, tāpēc šis materiāls ieteicams kā rokasgrāmata katrai iestādei, uzņēmējsabiedrībai, organizācijai, kā arī visām personām, kas kārto lietvedību latviešu valodā un kam darbā ir nepieciešama laba lietišķo rakstu valodas prasme.

Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava, 1999. 879 lpp.

Šī vārdnīca ir palīglīdzeklis plašām lasītāju aprindām. Tajā īsi skaidrota periodiskajos izdevumos, televīzijā, radio, populārzinātniskajā, politiskajā un ekonomiskajā literatūrā, kā arī daiļliteratūrā sastopamo citvalodu cilmes vārdu un terminu etimoloģija un nozīme.

Terminoloģijas Jaunumi. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, Nr. 1, 2002. – Nr. 12, 2005.

Tas ir LZA Terminoloģijas komisijas ikceturkšņa izdevums, kas paredzēts LZA TK lēmumu un konsultāciju ieteikumu operatīvai izplatīšanai praksē, lai sekmētu vienotas latviešu valodas terminu sistēmas veidošanu un ieviešanu praksē un līdz ar to arī izteiksmes skaidrību un nepārprotamību.

Rakstu krājumā ievietoti raksti, kuros mēģināts vieglā un saprotamā formā pastāstīt par aktuāliem jautājumiem un problēmām latviešu valodas praksē – gan rakstu valodā, gan mutvārdu runā. Tas domāts jebkuram interesentam, kas vēlas labāk izprast procesus mūsdienu valodā un gūt ierosmi savas valodas kultūras pilnveidei.

Vārdnīca aptver visdažādākos latviešu un angļu valodas slāņus. Dots plašs variantu un sinonīmu klāsts.