Par studiju kvalitātes vadību un pārraudzību atbilstošajās zinātņu nozarēs un pārraudzībā esošajās struktūrās ir atbildīgi ir Prorektori.

LU Administrācija īstenojot savas funkcijas, pārvalda un attīsta LU studiju un tālākizglītības programmas, organizē jaunu programmu izstrādi, regulāru studiju kvalitātes iekšēju un ārēju novērtēšanu, kā arī pārrauga un koordinē studiju programmu īstenošanu un pilnveidi. Akadēmiskā departamenta Studiju kvalitātes nodrošināšanas nodaļa  uzrauga visu studiju līmeņu iekšējā regulējuma ievērošanu, koordinē studiju attīstības vidēja termiņa plānu sadarbībā ar fakultātēm, vada tā ieviešanu, pārrauga un sniedz metodisku atbalstu jaunu studiju programmu izstrādē un esošo programmu īstenošanā un pilnveidē, organizē iekšējās kvalitātes nodrošināšanas procesus studijās,  organizē un koordinē ārējo kvalitātes novērtēšanu, nodrošina doktorantu uzņemšanas, doktorantūras un promocijas procesa centralizētu administrēšanu, sniedz atbalstu visu līmeņu studiju īstenošanas procesā un tā pilnveidē, izvērtē studiju programmu rezultātus un konkurētspēju, kā arī iesaistās resursu novērtēšanā.

Piedalīšanās studiju programmu, augstskolas un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā ir viens no galvenajiem LU profesoru uzdevumiem.

Studiju kvalitāte LU tiek vadīta studiju virzienu pārvaldības ietvaros. Studiju virzienu pārvaldību nosaka Nolikums par Latvijas Universitātes studiju virzienu pārvaldību kurā atrunāta LU studiju virzienu pārvaldības, kvalitātes nodrošināšanas un studiju virzienu attīstības kārtība, studiju virzienu padomes funkcijas un darbības principi, studiju virzienu vadītāja un virziena studiju programmu direktora un apakšprogrammu vadītāja kvalifikācijas prasības, pienākumi un tiesības. Studiju virziena un tajā esošo studiju programmu pārvaldībā un studiju procesa kvalitātes nodrošināšanā ir iesaistītas dažāda līmeņa LU pārvaldes institūcijas, padomdevējinstitūcijas, kā arī studiju virziena vadītājs, fakultātes katedru vadītāji, studiju programmu direktori, LU administrācija, LU studentu pašpārvalde, un arī studiju programmās studējošie un absolventi (skat. att.).

Studiju programmu direktora atbildības sfēra saistīta ar studiju programmas izstrādes, vadīšanas un īstenošanas nodrošināšanu, studiju programmas pārskatīšanu, izvērtēšanu un pilnveidi.

Studiju virziena vadītājs nodrošina studiju virziena pārvaldību un attīstību, t.sk. pārskatīšanu, izvērtēšanu un tā attīstības plānošanu, studiju virziena ārējas novērtēšanas koordinēšanu, kā arī sadarbības veicināšanu starp studiju virziena īstenošanā iesaistītajām struktūrvienībām.

Fakultāšu nodaļu un katedru vadītāji  atbilstoši to pārziņā esošajām nozarēm un zinātnes apakšnozarēm iesaistās studiju programmu izstrādāšanā un īstenošanā, t.sk. studiju programmu satura izstrādē, kā arī sadarbības nodrošināšanā ar citu fakultāšu nodaļu un katedru vadītājiem, akadēmiskā personāla plānošanā, novērtēšanā, un attīstībā, metodiskā darba kvalitātes nodrošināšanā un novērtēšanā.

Studiju virzienam atbilstošās visu līmeņu akadēmiskās, profesionālās (t.sk. rezidentūras) un doktora studiju programmas pārrauga LU koleģiāla studiju virziena vadības institūcija - Studiju virziena padome (Nolikums par Latvijas Universitātes studiju virzienu pārvaldību). Tās funkcijās ietilpst studiju virziena stratēģiskā vadība, attīstības plānošana un uzraudzība, t.sk. kvalitātes nodrošināšanas un pilnveides pārskatu, jaunu studiju programmu izstrāde un studiju programmu izmaiņu izvērtēšana un apstiprināšana.

Fakultātes dekāna atbildībā ir fakultātes studiju darba organizēšana, saimnieciskā, finanšu darbība un lietvedība, tostarp arī kvalitātes vadības sistēmas darbības nodrošināšana.

Fakultātes domes kompetencē ir apstiprināt Studiju virzienu padomes pieņemtos lēmumu par studiju programmu izmaiņām, kā arī izvērtēt kvalitātes nodrošināšanas un pilnveides pārskatus. (skat. 1.13. tabulu).

LU Studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisijas koleģiālajā atbildībā ir (turpmāk – SPKNK) izvērtēt jaunās studiju programmas, būtiskas izmaiņas esošajās studiju programmās, kā arī izvērtēt un apstiprina kvalitātes nodrošināšanas un pilnveides pārskatus, sniedzot ieteikumus fakultātes domei un LU vadībai par programmu turpmāko attīstību (skat. 1.10.tabulu). Konceptuālos studiju procesu reglamentējošos dokumentus, studiju virzienu pašnovērtējuma ziņojumus u.c. izvērtē un apstiprina LU Senāts.

Izstrādājot un īstenojot kopīgās studiju programmas, sadarbības augstskolas veido kopīgu studiju programmas padomi (turpmāk – KSPP), kuras kompetencē ir ar studiju programmas īstenošanu saistītu stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšana un kopīgās studiju programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīva funkcionēšana, novērtēšana un pilnveide.